Esi sveicināts "matrixā", pilsoni!!! Desmitais sējums (ceturtā daļa) <> Ziemassvētki ir svētki, kas ir pilni ar okulta un sātanisma simboliem ............................................................................. Heyā, manu lasītāj, pēc neticami garas pauzītes ir pienākusi šīs nodaļas pēdēja daļa, lai pēc tam mēs varētu pavisam īsi apspriest Lieldienu nozīmi un pēcāk, tad jau mēs pamazām ieceļosim fināla stadijā un iztirzāsim pamatu šiem visiem sējumiem – vārdu maģiju! Tā kā šī nodaļa ir turpinājums un reizē arī nobeigums Ziemassvētku tematam, tad iesaku, varbūt, nedaudz atsvaidzīnāt savu atmiņu ar ja ne visām šī sējuma nodaļām, tad vismaz iepriekšējo, kur mēs izmalām cauri jēdzienam “Santa”. Šajā reizē mēs izbridīsim cauri atlikušajai distancei un papētīsim terminu “Claus” un kā tas saistīts ar Tavām smadzenēm. Nobeigumā izveidosim kopsavilkumu un sapratīsim atšķirību starp Ziemassvētku eksoterisko jeb atvērto viltus versiju, kas balstīta uz masu hipnozi un Ziemassvētku iekšējo jeb dziļāko versiju, kas māca Tev zināšanas par Tavu ķermeni un dāvā atklāsmes par Tavu apziņas valstību. Tā kā Tu jau esi spējīgs atpazīt vairākas slēptās Ziemassvētku nozīmes, kuras esi izlasījis šīs nodaļas pirmajās trīs daļās, tad tagad mēs apskatīsim Ziemassvētku vecīša vārdu salikuma “Santa Claus” otro daļu jeb vārdiņu “Claus”. Saprotot vārda “Claus” nozīmi Tev būs vēl vieglāk izprast šī tēla būtību un jēgu. Vārds “Claus” ir nācis no vārda “Claustrum”, jeb bilaterāla struktūra un neironu kopuma, kas savieno konkrētus reģionus iekš Tavām smadzenēm. Ja no vārda “Claustrum” Tu izņem ārā burtus “t”; “r” ; “u” un “m”, tad pāri paliek tikai “Claus” (Santa Claus). Ievēro, ka vārds “Claus” skan līdzīgi tādiem angļu valodas vārdiem kā ķetnas (claws) un klauzula (clause). “Ķetnas” (Claws) ir zināmi visbiežāk kā: asi nagi uz dažādām dzīvnieku sugām kā suns, kaķis, putns un citi. Tikmēr vārds “Klauzula” (clause) ir zināma kā: konkrēts rakstveida nodrošinājums kontrakta/līguma/gribas izteikuma formā, vai cita legāla rakstveida dokumenta formā. Klauzula angliski arī var būt vārdu grupa, kas sastāv no subjekta un vismaz viena no divām teikuma galvenajām daļām (predicate), kas iekļauj vienošanos ar subjektu (finite verb) iz tā konkrētā teikuma, un tam nav obligāti jāizveido pilnu teikumu. Sātans, kas ir “Santas” neglītā puse bieži vien tiek attēlots ar ķetnām un tam patīk slēgt konraktus un izmantot vārdus, lai apmānītu Cilvēkus un ievilinātu tos konkrētu nevajadzīgu un nevēlamu legālo obligāciju un atbildību slazdā. Ir lieliska grāmta ar nosaukumu “God-Man: The Word Made Flesh” (Dieva-Cilvēks: Vārdi Rada Miesu). Šajā grāmatā var atrast ļoti precīzi skaidrotu savienojumu starp vārdiem “Claus” un “Claustrum”, un reliģiozo tēlu “Santa Claus”/”Saint Nick” (Ziemassvētku vecīti / Svēto Nikolaju). Es šīs grāmatas rindas atstāšu, varbūt, kādam citam rakstam, jo ir vēl daudz kam jāizšļūc cauri, tāpēc ja Tev ir vēlme, manu mīļo lasītāj, uzzināt vairāk par to kā šī grāmata savieno šos jēdzienus vienā loģiskā tēlā, tad tas paliks Tavā ziņā, pavediens Tev ir dots. Vārds “Claus” reprezentē sakrālo šķidrumu, kas tiek uzglabāts iekš Tavām smadzenēm, kur atrodas “Claustrum” jeb smadzeņu bilaterālā struktūra un konkrētu neironu kopums. Šai smadzeņu daļai ir vistiešākā saikne ar “Santa Claus”! Vai atceries, ka spāņu valodā “Santa” nozīmē svētais, un šīs vārds “svētais” ir cēlies no latīņu vārda “sanctus”, kas savukārt simbolizē: dievišķo/svēto un sakrālo. No tā arī saprotams, ka “Santa Claus” jeb “Svētais Claus” nozīmē – sakrālais šķidrums. Kad šis svētais šķidrums plūst caur Tavu mugurkaulu, tad daļa no šī šķidruma izdalās pa vairākām Tava ķermeņa daļām. Pēcāk, kad sakrālais šķidrums sasniedz Tavu “trešo aci” (pineal gland) un sakomunicē ar kundalini enerģiju, tas iededzas un aktivizē “optisko talāmu / vienoto aci / gaismekli” (optic thalamus / single eye / lamp). Tas ļauj Tavai trešajai acij kļūt “visu redzošai” jeb izgaismotai! Simboliski šī ir tā acs, ko Tu vari redzēt uz amerikāņu viena dolāra banknotes, šis simbols bieži vien tiek izmantots brīvmūrnieku jeb masonu sabiedrībā, lai reprezentētu savu slēpto biedrību. Šī “visu redzošā” acs, protams, ka var tikt atrasta arī komercijas rokasgrāmatā “Bībelē”(verses Matthew 6:22-23(KJV) : “Ķermeņa Gaisma ir acs: Tāpēc, ja šī acs būs vienota, tad viss ķermenis būs izgaismots. Bet, ja šī acs būs ļauna, tad viss ķermenis būs tumsā. Ja tādā gadījumā Gaisma, kas būs iekš Tumsas, cik varena ir šī Tumsa” (The light of the body is the eye: If therefore thine eye be single, thy whole body shall be full of light. But if thine eye be evil, thy whole body shall be full of darkness. If therefore the light that is in thee be darkness, how great is that darkness). Bībelē (Matthew 6:22) ir pat teikts: “ Acs ir ķermeņa gaismeklis. Tad, ja Tava acs ir vesela, viss Tavs ķermenis būs Gaismā” (The eye is the lamp of the body. So, if your eye is healthy, your whole body will be full of light). Šis Bībeles pants runā par aci, kas ir vienotā acs jeb optiskais talāms. Kad sakrālais šķidrums iekš trešās acs ir iedarbināts ar kundalini enerģijas palīdzību, tad tas ceļo uz optisko talāmu un iededz to kā lampu jeb gaismekli, dodot Gaismu visam Tavam ķermenim. Kā jau esmu minējis vairākkārtīgi, bieži vien Bībeles panti ir rakstīti kā kalambūri, metaforas vai mīklas, ja Tu vēlies atminēt šīs mīklas, tad Tev ir jāmācas atkodēt vārdu pa vārdam. Savienosim dažus svarīgākos punktus – galvenais iemesls, kāpēc Ziemassvētku vecītis nāk Ziemassvētku / Xmas vakarā ir, tāpēc, lai dotu bērniem savu svēto dāvanu, kas ir sakrālais šķidrums. Šis sakrālais šķidrums ir zelta šķidrums, kas pazīstams arī kā adrenohroms, kam ir potenciāls dāvāt mūžīgo dzīvību katrai sievietei, vīrietiem un bērnam. Citos vārdos, Ziemsassvētku vecītis dāvā Tev dzīvību sagādājot svēto dāvanu, kas ir sakrālais šķidrums Tavam ķermenim. Tomēr, ja Tu esi bijis slikts puika vai meitene, Ziemassvētku vecītis kļūst ļauns un samazina Tavu dzīvības dvaku nepiegādājot sakrālo šķidrumu Tavam ķermenim. Kad Tu esi bijis slikts, tad Ziemassvētku vecītis (Santa) kļūst par Sātanu (Satan) jeb Svēto Nikolaju (Saint Nick) un dāvā Tev ogles, lai samazinātu Tavu dzīvības enerģiju. Protams, jēdziens par to, kas ir slikts vai labs šai tik ļoti viļņainajā un nepastāvīgajā realitātē ir ļoti mānīga perspektīva, bet pavisam īsumā to varētu salikt aptuveni tādos plauktiņos: i. Pārlieku liela masturbēšana bez apziņas pieslēgšanas jeb padošānās jebkuram seksuālam uzbudinājumam (daļēji savas dzīvības enerģijas izmešana); ii. Pārlieku liela seksuālā aktivitāte ar dažādiem partneriem jeb padošanās tīrai miesiskai iekārei un nekam citam; iii. Ļaunprātīga rīcība, kas vērsta uz sevi un citu jeb atdošanās Sātanam un tā gribai, kas ir nosacītā destrukcija uz šīs planētas un iekš šīs realitātes; iv. Mantkārība un pārmērīga materiālo labumu vākšana un šķērdēšana, kas ir savs iekšējais un planetas garīgais nelīdzsvarotības pamats; v. Neveselīgs dzīvesveids (fiziski, mentāli, morāli un garīgi). Neveselīgs dzīvesveids ir lieliska opcija kā savu sakrālo šķidrumu padarīt par neaktīvu un maksimāli ātri to pārvērst no Gismas melnā oglē. Ziemassvētku stāsta dziļākā nozīme ir par vecīti, kas šļūc lejā pa skursteni ( sakrālais šķidrums, kas plūst caur Tavu mugurkaulu), lai dotu dāvanas bērniem (mūžīgo dzīvību). Tas ir maģisks stāsts par “Sēklas / Maizes / Jēzus” ceļu uz kristīšanu ar sakrālo šķidrumu un pēcāko atgriešanos uz saviem tempļiem, kuri ezotēriski reprezentē galvas deniņus (temples between the skull), lai galu galā tas varētu tikt “sists krustā” (crucified) kā barības viela Tavām smadzenēm. Tā lūk arī izskatās apslēptā Ziemassvētku stāsta nozīme un būtība. Kad Tu esi izlasījis šo pēdējo nodaļu un iepriekšējās trīs par Ziemassvētkiem, Tu vari redzēt, ka eoztēriskā (iekšējā) versija par Ziemassvētkiem arī ir versija, kura ir vistuvāk realitātei. Tieši tāpēc viltus versija ir tā, kura ir atklāta jeb eksotēriskā versija. Šī viltus eksotēriskā versija māca Cilvēkiem to, ka ir jācērt nost egles un tās jārotā ar gaismām un ornamentiem. Tāpat tā māca Cilvēkiem iesaistīties patērētāju tirgū un pieņemt patērētāju domāšanu kā pašsaprotamu, jo ir taču jāpērk mantiņas un citas dāvanas, un tās sakisti jāietērpj krāsainos papīros, lai pēcāk to visu slēptu zem eglītes. Ja Tu piedalies eksotēriskās versijas Ziemassvētku darbībās un neveic dziļāku izmeklēšanu par to, ko Tu vispār dari un kāpēc Tu to dari (nesaprotot savu darbību nozīmi uz savu fizisko un garīgo dzīvi), tad Tu dzīvo ignorancē, vismaz attiecībā uz šo konkrēto parādību, kura saucās Ziemassvētki. Vēl vairāk, dzīvojot šāda veida ignorancē Tu laupi sev iespēju saņemt pašu vērtīgāko un svētāko Ziamassvētku dāvanu – sakrālo šķidrumu, kurš dos Tev iespēju dziedēt sevi no jebkuras slimības kā fiziskas, tā arī mentālas un pat garīgas. Šī dāvana kas ļaus Tev celties virs “nāves / grēka” (death / sin). Tas, ko daudzi nezina saistībā ar šo viltus eksotērisko Ziemassvētku versiju ir fakts, ka šī versija ir reliģisks rituāls. Šī rituāla radītāji un atbalstītāi, kas ir Tumšie spēki, ir ļoti kāri iemānīt Cilvēkus tā, lai tie atdotu savu sakrālo šķidrumu viņiem, jo tas ir vienīgais veids kā viņi paši var tikt tam klāt. Tas, kas Tev noteikti ir jāzina par rituāiem ir to nosacīti savādā daba, tiem ir savelkošs un sasaistošs enerģētisks spēks. Šis enerģētiskais spēks nav atkarīgs no Tavām personīgajām ticībām, zināšanām un saprašānām. Līdz ar to, kad Tu akli izpildi “brīvdienu jeb maģisko dienu” (holiday or magic day) rituālu ar nosaukumu Ziemassvētku vakars (eksotērisko versiju), tas var Tevi sasiet un saslēgt ar jebko, kam tas rituāls ir paredzēts. Laikā, kad Tu pievērsies eksotēriskajai Ziemassvētku versijai un aizmirsti par Ziemassvētku iekšējo versiju Tu sūti paziņojumu Tumšajiem spēkiem, sakot, ka Tevi vairāk interesē materiālās dāvanas un nevis tā dāvana, ko piegādāt var Tevis paša ķermenis. Tas ir signāls viņiem, ka Tev nerūp Tava iekšējā pasaule, bet gan eksotēriskā jeb ārējā pasaule un tas dod viņiem nosacītu atļauju aplaupīt Tevi, ja vien viņi to vēlās. Tas ļauj viņiem savākt Tavu sakrālo šķidrumu pirms tas atgriežas Tavā smadzeņu rajonā ar nosaukumu “Claustrum”, vieta kur ir Dieva Templis. Atceries, ka visbiežāk Tumšie spēki ir neorganiskas būtnes, kas atrodas iekš Tava prāta un enerģijas lauka. No tā nav pasargāts pilnīgi neviens! Viens no vislabākajiem veidiem kā neļaut viņiem izsūkt Tavu zelta šķidrumu ir beigt baidīties no tumsas un tieši tā Tu iemācīsies kontrolēt savas Cilvēka visdziļākās bailes. Lai piesaistītu Cilvēku uzmanību un ievilinātu tos eksotērisko Ziemassvētku dalībā, un, lai apslēptu veidus kā meklēt iekšējo Ziemassvētku nozīmi, Tumšie spēki šo reliģisko rituālu padarīja ļoti baudāmu un iekārojamu priekš visiem, kuri ir vēl ļoti nodarbināti ar materiālās pasaules labumiem un spīdumiem. Nav jābrīnās par to, ka mūsdienās Ziemassvētki televīzijā, interneta portālos, mēdijos, ziņās un citur, pasniegti kā svētku laiks, kad pieēsties visādas končas, cepumus, staigāt pa veikaliem, nodarboties ar nevajadzīgu krāmu patērēšanu, klausīties visādos trulos meldiņos un vēl, un vēl. Tas viss tiek darīts, lai novērstu Cilvēku uzmanību un tā vietā vērstu viņu apziņu uz ārējo pasauli un ārējiem “labumiem”. Tieši tā notiek masu hipnoze, kas tiek veikta, lai sūktu mūsu enerģiju. Tumšie spēki ir manipulācijas meistari salīdzinājumā ar Cilvēku un to būtu jāpieņem zināšanai katram, kurš vēlās mosties no saldā miega. Ja Tu neskatoties ne uz ko esi nolēmis piedalīties eksoterisko Ziemassvētku svinēšanā, tad dari tā!!! Tas nav nekas ļauns vai slikts, ja vien Tu esi pie apziņas un saproti ko tieši Tu dari un kāpēc Tu to dari(?). Pirms šo maģisko dienu “buma”, iespējams, Tev vajadzētu medītēt (lai ko arī šis termins nozīmē konkrēti Tev) vai darīt jebko, kas varētu savākt Tavas domas un uzturēt uzmanību vienā punktā nosacīti ilgākā laika sprīdi kā tas ir ikdienā. Redzi, jūti un paskaidro sev un Dievam, ka Tu vēlies piedalīties šai reliģiskajā rituālā nevis tāpēc, lai dotu kādus paziņojumus Tumšajiem spēkiem, bet gan tāpēc, jo Tu vēlies pavadīt maksimāli daudz laiku kopā ar savu ģimeni un tuvajiem, un šī ir lieliska iespēja to darīt, jo ne tik bieži ir varēšana visus sastapt kopā zem viena jumta. Savu skaidrojumu jeb lūgšanu padari pilnu ar mīlestību, ieleic tajā savu enerģiju un liec sev jeb Dievam zināt, ka Tavs Prieks un Mīlestība, ko Tu esi gatavs dot savai ģimenei un Tuvajiem ir krietni spēcīgāks par jebko citu, un tas iznīcinās visu pārējo, kas stāsies tā ceļā. Saistībā ar šīm eksoterisko Ziemassvētku dāvanām, protams, tas nav nekas šausmīgs dāvāt kādam ārējās dāvanas, bet vienmēr apdomā, kapēc Tu tās dod (un ko tieši Tu dod) un vai tās nerada vēl nelīdzsvarotāku situāciju iekš planētas Zeme un iekš Tevis paša. Un vienmēr atceries, ka, lai kāda arī būtu saņemtā vai dotā ārējā dāvana, tas nemaina faktu, ka Ziemassvētku laiks ir laiks, kad novērtēt savu iekšējo dāvanu, kas pieder katram Cilvēkam, tātad arī Tev! Ir tik ļoti būtiski atcerēties, ka Ziemassvētki ir “maģiskas brīvdienas jeb svētās dienas” (magic holiday or holy day), kuras māca Tev atcerēties, kāpēc ir svarīgi piedzimt vēlreiz jeb augšāmcelties, un nevis miesas un fiziskajā aspektā, bet gan garīgajā. Tā tu varēsi celties virs nāves un būsi brīvs no grēka. Tas ir par “Dēlu / Sauli” (Sun / Son), kas mīt iekš Tevis un par garo ceļu uz garīgo brīvību un mūžīgo dzīvību. Zini, ka Ziemassvētku reliģiskie stāsti ir radīti, lai vienlaicīgi iedrošinātu un noniencinātu Tavu spēku. Kad Tu pieņem šos stāstus burtiski un tici, ka tie māca tikai ārējās pasaules un realitātes konstruktu, tad Tu vājini savu garu. Tikmēr, brīdi, kad rodas sapratne par to, ka šie stāsti ir pilni ar mīklām un kalambūriem, kas māca Tev svarīgus faktus par Tavu bioloģisko ķermeni un iekšējo realitāti, tad Tu var piedzīvot neaprakstāmu apziņas celšanos un gara nostiprināšanos iekš sava fiziskā ķermeņa. Atceries, Ziemassvētku eksotēriskā versija ir viltus versija, tā ir viltus, jo tā Tev nesniedz nekādus iedrošinājumus un atklāsmes. Šī versija māca Tev koncentrēties uz ārējo pasauli un materiālām vērtībām, tai nav nekāda dziļuma ja tā var teikt. Tā arī Tev māca paļauties uz kādu mistisko ārējo glābēju, kas nāks un, nu, tik glābs Tevi, Tev pašam nepieliekot nekādas pūles. Tikmēr Ziemassvētku slēptā jeb iekšējā versija Tev māca par svētajiem procesiem iekš Tava kermeņa, procesiem, kuri Tev ļauj celties pāri nāvei un iegūt garīgu brīvību. Šī versija māca Tev, ka Kristus un Dieva valstība ir iekš Tevis, iekš Taviem deniņiem Tavā galvā. Tavs prāts, gars un Kristus (sakrālais šķidrums) ir vienas no Tavām visvērtīgākajām Cilvēka dāvanam. Novērtē un cieni šīs dāvanas daudz augstāk kā tās, kuras nāk no ārējās realitātes un materiālās pasaules. Kad Tu patiesi būsi spējīgs novērtēt savas iekšējās pasaules dāvanas augstāk kā tās, kuras nākušas no ārējās pasaules, tad Tu atklāsi, ka ārpasaulē nav ne ciešanu, ne sajūsmas pilnība, kuras būtu spožākas un spēcīgakas par to, ko piedāvāt spēj Tava ķermeņa un apziņas valstības. Tas Tev liks saprast, ka Tu esi Dieva Dēls un, ka Saule mīt iekš Tevis, Tu to, iespējams, spēsi saprast ne tikai caur sociālo institūciju ar nosaukumu valoda, bet gan tik dziļi iekš savām dzīslām un būtības, ka Tu redzēsi patiesību –Viss ir nācis no Tevis un Tu esi nācis no Visa! Sekojošais sējums: <> Lieldienas un to nozīme ........................................................................... Piebildes: 1. Komercijas termini: "valsts", "valdība", "pilsonis", "iedzīvotājs", "rezidents", "persona" un "ļaudis". Es šos terminus attiecinu tikai uz fikciju, jo visas šīs lietas ir tikai nosaukumi un dabā nepastāv. Ja Tu tās uztver kā īstas un reālas lasot šo tekstu, tad tā ir Tava atbildība! Šie nosaukumi ir tikai tik īsti cik īstus Tu tos padari savā galvā. Es nevienā brīdī uz šiem komercijas terminiem neattiecinu neko, kas pastāv dabā un likumus kuri darbojas uz Cilvēku. 2. "Dievs": ar terminu Dievs es attiecinu to vienīgo un patieso Dievu to Radītāju, kas ir visur esošs un dzīvo ikvienā no mums, to kurš vadās pēc visaugstākajiem dabas likumiem. Dievu To Radītāju, kas esi Tu pats un ikviens dzīvais organisms, kas ir savas pasaules un realitātes veidotājs un iznīcinātājs, un nes pilnu atbildību par to! Es nevienā brīdī neattiecinu uz dievu kā uz kādu ārpasaulē esošo, meklējamu vai sastopamu parādību vai mistisku būtni un noteikti ne to dievu, ko sludina viltus modernās matrixa reliģijas ar Sātanistu Vatikāna bandu priekšgalā! *Es nepretendēju uz šī teksta autora statusu. Visi slavinājumi un nicinājumi tikai daļēji varētu tikt adresēti man. Šie teksti ir manis konspektēti gabali no autora Pao Chang grāmatas "Word Magic" un es mēģinu darboties kā tilts no vienas valodas (angļu) pārmetot konceptu un ideju uz citu valodu (latviešu), lai ar citu lasītāju palīdzību radītu skaidrību par konkrētiem komercijas terminiem un konkrētu vārdu izmantošanu vairāku nozīmju būtību latviešu valodā. Tāpat tekstā ir atrodamas manas personīgās idejas un koncepti, kurus esmu aizguvis un modificējis caur savu saprašanu no tādiem Cilvēkiem kā Tom Barnett, Mark Pytellek, Mark Passio un citiem. Kā arī tekstā lasāmi vairāki mani personīgi domu savārstījumi un iestarpinājumi, kuri ir kā piebildes jau esošajam tekstam. Domas, kuras esmu apjēdzis laika gaitā dzīvojot iz šī matrixa un esot kā viena no šīm mazajām baterijas vienībām, kas uztur šo visu mega-struktūru.
0 Comments
Religija un Politika
iedvesmai kalpoja - šis AINĀRS KADIŠS raksts ************************************************************ Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi” Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju. Bet...Pēc trijiem novadītiem dievkalpojumiem hierarhijā augstāk stāvošie Dieva kalpi steigšus mani no draudzes gana pienākumiem atstādināja. Kādēļ? Nebūt ne tādēļ, ka es būtu sludinājis kaut ko aplamu vai nederīgu cilvēka garīgajai izaugsmei. Izmeta tādēļ, ka centos kalpot Dievam un cilvēkiem, nevis reliģiskajai sistēmai un organizācijai, izmeta tādēļ, ka nepiekritu baznīcas dubultstandartiem un ciešajai sadarbībai un pat simbiozei ar valsti. Jo vairāk es uzzināju par draudžu darbības aizkulisēm, jo lielāku nepatiku, pat pretīgumu man tās izraisīja. Tas gan neattiecās uz vienkāršajiem draudzes locekļiem. Tie, parsvarā, bija dziļi ticīgi, jauki cilvēki. Viņi nezināja, ka jau pašā pamatā – draudzes dibināšanas statūtos mēdz būt punkti, kuri ir klajā pretrunā ar Kristus dzīvi un mācību. Piemēram – regulāra atskaišu iesniegšana Tieslietu ministrijā, draudzes locekļu reģistrācija, Valsts svētku svinēšana, Valsts atribūtu, tādu kā karogs u.c., svētīšana. Ja šādas lietas neizbrīnītu tradicionālajās, senajās konfesijās, kuras jau kopš laika sākuma uz kopīgu interešu un savstarpēja izdevīguma pamata cieši sadarbojas ar velnu, piedodiet – valsti, tad jauno denomināciju merkantilisms un glumums mani pārsteidza. Jo rītā un vakarā, priekšā un p...ļā tika sludināts, ka viņi “stāv uz Dieva Vārda”, t.i.- uz Bībeles. Patiesībā notika manipulācija ar Bībeli, izceļot to, kas “vajadzīgs” un izliekoties neredzam to, kas neatbilst organizācijas ideoloģijai un tās līderu merkantilajiem mērķiem. Domāju, daudzi cilvēki pazīst pievilšanās rūgtumu. Tā var būt pievilta mīlestība, uzticība. Un - jo tuvāk tu kādu esi pielaidis savai dvēselei un sirdij, jo vairāk esi uzticējies, jo - piedzīvojot vilšanos vai nodevību - vairāk sāp... Tādēļ par cūcības augstāko virsotni es uzskatu ticīgu, dievbijīgu, labticīgu, jā – dažreiz pat naivu cilvēku izmantošanu iedzīvošanās vai, vienkārši - ērtas dzīves nodrošināšanas nolūkos. Ja tas pastāvīgi notiek politikā, tā vēl būtu pusbēda. Vairums politiķu un to, kuri lien politikā, jau pēc definīcijas ir prostituēti cilvēki. Mēs esam pieraduši, ka viņi melo, shēmo un nepilda savus solījumus. Viņi kā suga slikti ož, un par viņu kārtējām cūcībām mēs nebrīnamies. Nu nevar mēslu bedre smaržot kā rožu dārzs, nevar no cūkas izslaukt pienu... Citādāk ir cilvēkiem, kuriem vismaz uz mēles ir paša Dieva vārds. Mēs nespējam noticēt, ka viņi nav godīgi, un, kad pieviļamies, tas mūs stipri ievaino. Bet citus pat nogalina. Pats personīgi pazinu Latvijas lielākās harizmātu draudzes locekļus, kuri nespēja vilšanos pārdzīvot un gāja bojā. Pārsvarā – jauni cilvēki...Bet tie, kuri palika dzīvi, bieži vien vairs nekad par Dievu neko negribēja dzirdēt. Bībele salīdzina cilvēka dvēseli ar zemi, bet Dieva sludināšanu – ar sēklu. Ja sēkla krita labā zemē, tā uzdīga un deva lielu ražu. Pieviltajiem cilvēkiem dvēsele kļuva par nomīdītu zemi, kura arī labu sēklu uzņemt vairs nespēja... Un te mēs esam nonākuši līdz raksta tēmai – KOPĀ AR NETĪRO ŪDENI NO VANNAS NEIZLIET ARĪ BĒRNU! Savulaik man bija liela vēlēšanās apceļot Austrumu valstis un iepazīt to sadzīves kultūru, sabiedrību, sajust atmosfēru. Sevišķi interesēja islāma valstis. Es pieļāvu, ka, pateicoties zināmai islama reliģijas stingrībai un rezistencei pret pārmaiņām, tur varētu būt saglabājies Dievam tīkams cilvēku dzīvesveids vai, vismaz, tā atspulgs. Tādu es redzēju. Protams, tas nebija tūristu apsēstajās vietās. Tur atmosfēra bija sagandēta, ticība – degradēta, cilvēki – sapuvuši. Visur smirdēja pēc naudas un dvēseles maucības. Tā, protams, ir garīga smaka un saost to nevarēs tas, kurš pie tās pieradis... Bet bija arī cita pasaule – viesmīlīgu un dievbijīgu cilvēku pasaule. Pasaule, kurā vīrieši bija vīrieši, bet sievietes bija sievietes. Pasaule, kurā tu vari svešam bērnam draudzīgi iekniebt vaigā, pacienāt ar konfekti vai noglaudīt galvu, un viņa vecāki , to redzot, vēlīgi smaidīs. Viņi nespēj iedomāties, ka kāds pieaugušais varētu bērnam darīt pāri, nerunājot jau par tādu ārprātīgu fenomenu, kā pedofilija. Pasaule, kurā laulības (ar retiem izņēmumiem) tiek slēgtas uz mūžu. Pasaule, kurā bērni godā savus vecākus, vīri mīl sievas, bet bērni vecākus klausa. Pasaule, kurā, gandrīz nav pansionātu, jo, ne bērni, ne radi neatstāj savus tuviniekus trūkumā vai vecuma nespēkā. Tas ir islāma nopelns. Diemžēl, arī šī pasaule lēnām sāk padoties masīvajam Rietumu subkultūras spiedienam, bet lielāko vilšanos pēdējā laikā islāms man sagādāja ar “kovidvakcīnu” atzīšanu par “halal” (atļauts). Arī tas, ka jautājums par “Zvēra zīmi” pat netiek izskatīts. Cik zinu... Savu ilggadējo pētījumu, novērojumu un pieredzes rezultātā es tūlīt piekritu islāmiskajam Bībeles vērtējumam – tā ir Dieva grāmata, kuru cilvēki ir sagrozījuši un pielāgojuši savu savtīgo interešu īstenošanai. Tas visu “nolika savā vietā”. Es nekad nespēju pieņemt Bībeli ka “absolūtu”, un sludinātāju koncepciju, ka “Bībelē KATRS vārds ir no Dieva”. Hallo! Tu, kurš tā sludina! Vai pats esi to lasījis?! Kādā tulkojumā? Tie atšķirās. Vai, varbūt, oriģinālā? Un daudzi cilvēki, ieraudzījuši Bībelē nesakritības, hronoloģijas kļūdas, pretrunas un klaju Dieva cilvēciskošanu, nomet to stūrī un vairs neņem vērā neko no rakstītā. Velti. Patiesība no tā, ka to savija ar meliem, nepārstāja būt par patiesību. Pieļauju, ka tāds varēja būt arī viens no Bībeles sagrozītāju apakšmērķiem – apslēpt, noniecināt tajā apslēpto patiesību. Šis bija skaidrojošs ievads tēmai Zvēra zīme Lai mēs, “kopā ar netīro ūdeni no vannas neizlietu bērnu”. Kādēļ uzskatīju par nepieciešamu uzrakstīt par šo? Jo tikai tagad, pēc tūkstošiem gadu ir aktualizējies kāds pravietojums, Citēju: “...un viņam tiek dota vara iedvest zvēra tēlā garu, lai zvēra tēls spētu pat runāt un panāktu, ka visi, kas to nepielūdz, tiktu nogalināti. Un viņš liek visiem – gan lieliem, gan maziem, gan bagātiem, gan nabagiem, gan brīvajiem, gan vergiem – pieņemt NEIZDZĒŠAMU uz viņu labās rokas vai uz pieres, tā ka NEVIENS nevarētu nedz pirkt, nedz pārdot – KĀ VIEN TAD, JA TAM IR NEIZDZĒŠAMĀ ZĪME: zvēra vārds vai viņa vārda skaitlis.” (Jāņa Atkl. Grāmata 13:15-17. 2012.gada Bībeles tulkojums) Mums zināmajā, pārskatāmajā vēsturē cilvēkiem tehnoloģiski nav bijis iespējams aptvert un kontrolēt vienlaicīgi gandrīz visus šīs planētas iedzīvotājus. Tagad - “pateicoties” tehnoloģiju “attīstībai” - ir iespējams. “Attīstību” lieku pēdīņās tādēļ, ka neuzskatu par zinātnes attīstību, piemēram, atombumbas radīšanu un pielietošanu Hirosimā un citur. Tāpat, kā iespēju visiem planētas iedzīvotājiem darīt pieejamu “zvēra zīmi”. Jau sen biju dzirdējis dzīvē pravietojam par šo zīmi. Bet – līdz šim tas nebija iespējams tehnoloģisku un psiholoģisku problēmu dēļ. Šķiet, ka pirmā daļa ir atrisināta, bet pie otrās tiek intensīvi un neatlaidīgi strādāts. Esmu dzirdējis arī daudz pieņēmumus par zvēra zīmi. Citi sludināja, ka tas ir personas kods, citi – ka pase, citi – bankas karte, citi teica, ka tā ir piederība kādai reliģiskai konfesijai, citi – ka čips. Vai ģenētiski modificējoša viela, kura, lai ievadīšana sastaptu iespējami mazāku pretestību, tiek saukta vakcīna. Uzskatu, ka pēdējiem ir taisnība. Kādēļ? Pēc izslēgšanas metodes. Ko mēs darām, ja stikla lausku kaudzē mums iekrīt briljanta gredzentiņš? Pareizi – mēs uzmanīgi, lai nesagrieztos, pārceļam malā visas lauskas, kamēr nokļūstam līdz dārglietai. Izslēgšanas metode. Manuprāt, atslēgas vārdi šeit ir “...nevarētu ne pirkt, ne pārdot – kā vien tad, ja tam ir neizdzēšama zīme”. Faktiski, rakstot pievērsu uzmanību vēl vienai zvēra zīmes pazīmei – tā ir neizdzēšama. Kas no iepriekš minētā jāatmet? Viss, kas neierobežoja iespēju pirkt vai pārdot. Viss, no kā varēja atteikties vai izdzēst. Cilvēks var atteikties no reliģiskās piederības, sadedzināt pasi, izmest miskastē savu bankas karti. Viņš var izgriezt zem ādas iešūtu čipu. Bet viņš nevar pēc ģenētiski modificējošās potes atgriezties savā iepriekšējā stāvoklī. Un nekad vairs nevarēs. Tas ir neatgriezeniski. Biļete vienā virzienā. One way ticket, kā dziesmā dzied... Tiem, kuri nezina - “zvērs” vienmēr Bībeles terminoloģijā ir simbolizējis valsts varu. Valstu valdības mums – tiem, kuri atsakās “vakcinēties” (šī vārda lietojums gan pilnīgi neatbilst tā semantiskajai un tradicionālajai, vispārpieņemtajai nozīmei) draud ar visa veida ierobežojumiem. Pirmie jaunās kārtības vēstneši jau atlidojuši – bez padevības apliecinājuma – sejas aizsega – mums liegta iespēja iepirkties, bet pārdevējiem – arī pārdot. Maska, noteikti, nav zvēra zīme, jo masku var noņemt. Maska ir tikai publikas sagatavošana, pakļaušana, tests, solis – iepējams – pēdējais pirms finiša. Bet “finišs” ir tuvu. Iespējams – tuvāk, nekā mēs spējam iedomāties. Kas gaida tos, kuri atteiksies pieņemt “zvēra zīmi”? Viss tas, ar ikdiena saskarās cilvēks, kurš atsakās lietot sejas masku, atsakās no “testiem” un “vakcīnām”, viss, ar ko mums no ekrāniem draud varturi un viņu pakalpiņi, un vēl vairāk. Skarba dzīve, iespējams – nāve. Vai ir vērts cīnīties un pastāvēt? Noteikti! Ja mēs ticam, ka Dievs atalgo par labo, bet soda par slikto, tad tāda jautājuma nav – “kas man par to būs?” Bet šajā grāmatā teikts, ka tie būs laimīgi. Nākamajā dzīvē. Kas gaida tos, kuri nobīsies vai kāda izdevīguma dēļ pārdos dvēseli un pieņems zvēra zīmi? Citēju: “...ja kāds pielūgs zvēru un viņa tēlu un pieņems zīmi uz savas pieres vai uz savas rokas, tas dzers Dieva dusmu kvēles vīnu, kas neatšķaidīts ir ieliets viņa dusmu traukā...” Tādas, lūk, lietas, mans draugs. Ir cilvēki, kuriem ir acis, bet viņi neredz; viņiem ir ausis, bet - nedzird... Ticēt tam vai neticēt – tā ir tava darīšana. Mana atbildība un pienākums bija tev šo visu pastāstīt. No tīras sirds. Jo man no tevis neko nevajag. Bet – ja mana pieredze un pārdomas tev kaut kādā veidā būs palīdzējušas, priecāšos. Šis prieks ir mana alga šeit, uz Zemes. Bet tur – otrā pusē – tad jau redzēs... C19/84 - 3 IEVADS Pārdzīvotais boļševiku gads katru latvieti visnepārprotamākā kārtā iepazīstināja ar žīdisma būtību. Jo nu žīdi domāja savu valstību atnākušu un uzreiz kā nevajadzīgas nosvieda visas maskas. Un mēs ieraudzījām simttūkstošu Latvijas žīdu un arī daudzo desmittūkstošu no Krievijas klātpienākušo žīdu sejās cilvēces izdzimuma visatbaidošākās īpašības: negausību, netīrību, melību, parazītismu, postīšanas un asinskāri. Uzlicis kāju saistītās latviešu tautas kaklam, žīds sāka to „šechterēt” pēc visiem rabīnu likumiem. Nebija vairs mūsu tautas locekļa, kas nesaprastu antisemitisma jeb pretžīdu kustības pamatotību. Katrs nesamaitāts latvietis un katra latviete jau agrāk instinktīvi juta, ka no žīdiem jānorobežojas, jo to prasa asiņu balss. Bet no tik daudzām pusēm tika mācīts pretējais. Visi kreisie virzieni, kādi vien pārstaigājuši mūsu zemi, mācīja ka visi cilvēki – un starp tiem arī žīdi – esot līdzvērtīgi. Tā sauktajos demokratiskajos laikos pati žīdu prese gādāja par to, lai specifiski žīdiskās, negātīvās īpašības tiktu noklusētas. Arī mūsu autoritārais režīms nacionālos un rasiskos jautājumos apstājās pusceļā un nepielaida žīdisma izslēgšanu, jo palika spēkā sodu likuma pants, kas aizliedza „kūdīt vienu iedzīvotāju daļu pret otru”. Katras iekārtas īpatnības žīdi mācēja izlietot savā labā. Kā jau teicu, par savu atmaskošanu žīdi paši parūpējās boļševiku laikā. Pat aklais varēja rokām taustīt, ka žīdiem, kas tagad pēkšņi uzstājās kā lielinieku varas vīri, nerūp nekāda sociāla taisnība, bet vienīgi latviešu izmantošana. Vispirms viņi sagrāba savās rokās visas noteicošās un ienesīgās vietas. Partijas un iestāžu vadībā, saimnieciskajā un mākslas dzīvē – visur priekšgalā ieperinājās žīdi, kuri paši sev maksāja lielas algas, strādāja maz un slikti un visur vilka iekšā savus tautas brāļus. Vājāk atalgotās vietās un pie fiziska darba žīdi negāja. Tāpēc tika mākslīgi palielināti uzņēmumi un iestādes, kur viņu čumēja tik daudz, ka latvieši nemaz vairs nevarēja savā starpā sarunāties tā, ka nenoklausītos kāds žīds. Antisemitisms izplatījās gluži spontāni, bet tā kā vārdu „žīds” nedrīkstēja mutē ņemt, tad viņus sāka „šifrētā” valodā saukt par „grieķiem”, „melnkrieviem” u.c. Saprotams, ka katram krita acīs „grieķu” īpatnējā kopāturēšanās: žīdi visur gāja uz vienu roku, komūnisti kopā ar bijušiem „buržujiem”. T ā t i k a a t š i f r ē t s, k a k o m ū n i s m s n a v v i s s o c i ā l a, b e t g a n ž ī d u n a c i o n ā l a k u s t ī b a. Maskavas „gudrajie” cītīgi sāka rūpēties, lai žīdu asociālo dabu vismaz oficiālajā propagandā tušētu. Dekadas lugas sarakstītājiem personās bija jāparedz arī žīds Levins, kas itkā darbojoties kopā ar latviešu revolucionāriem un iekliedzot kādu lozungu mikrofonā. Saprotams, ka tam neviens nenoticētu, jo žīds ir bailīgs un liek ap stūri visur, kur draud briesmas. Latviešu klasiķa Blaumaņa humoru par jutekliskajiem Joski un Zāru „Skrodeŗdienās” vairs nedrīkstēja pielaist. Nezin kādā veidā, bet ja ticētu lielinieku teātra kritiķiem, tad režisoram esot izdevies šinī otrā dekadai gatavojamā lugā žīdeļus iztaisīt par „naivu mīlētāju pāri”. Naivums nu gan ir tā īpašība, kuŗas žīdiem trūkst pilnīgi. Sadisms, perversitāte, atriebības kāre – jā, tā cita lieta. Kroni savam valdīšanas gadam žīdi uzlika ar latviešu patriotu zvērisko nomocīšanu cietumos un čekas kambaros īsi priekš aizbēgšanas. Tā ka par žīdu kā zemākā negatīvisma iemiesojumu vairs nevienam nav šaubu. Bet nu rodas citi jautājumi: kā to izskaidrot? Kur šie necilvēcīgo īpašību izvirumi cēlušies? Kas žīdā ir mūsdienīgs un kas jau tūkstošiem gadu vecs? Vai žīda rīcība izskaidrojama tikai ar katra atsevišķu iniciātīvu, jeb tā jau iepriekš paredzēta un vadīta? Uz visu to nevar tik vienkārši atbildēt. Ievērojot šīs tautas sevišķo noslēgtību, par tās dzīvi un idejām plašākās aprindās vēl vienmēr valda neziņa. Žīdu rakstnieks H e i n e pats ir teicis: „Kas redz žīda bārdu, tas domā, ka redz žīdu. Īstenībā žīds ir staigājošs noslēpums”. Šā apcerējuma nolūks – pakavēties pie dažām ziņām par žīdiem, par kuŗām visiem jābūt skaidrībā tagad, kad Eiropu ceļ uz jauna gara pamatiem. Sevišķi mūs interesē žīdu darbības polītiskā puse, kas izpaudusies pēdējos gadu desmitos Austrumeiropā, un kam noteikts sakars ar mērķiem, pēc kuŗiem visa žīdu tauta dzenas jau gadu tūkstošus. Pēc ārējā izskata žīds ir mums, āriešiem, nepatīkams radījums: neproporcionālu seju, nemierīgām, glūnīgām acīm, lielu, līku degunu, zemu pieri, biezām, gaļīgām lūpām. Arī viņa ķermeni nevar atzīt par skaistu, jo tā biežāk sastopamie defekti ir: slīpi, šauri pleci, liels vēders, līkas kājas un plakana pēda. Tā žīda ārējā veidolā parādās S ī r i j a s t a u t u k o n g l o m e r ā t a mazvērtīgās īpašības, uz kuŗām sevišķi raksturīgi norādījis Alfrēds Rozenbergs savā „20. gadusimteņa mītā”. Tumšie mati un acis un tumšā sejas krāsa norāda uz žīdu dienvidniecisko izcelšanos. Līdz ar arābiem viņi pieder s e m i t u rasei, taču žīda izskatā nav nekā no lepnā tuksneša dēla arāba dižciltības. Te izskaidrojums acīm redzot tas, ka cilvēka dvēseliskās īpašības veido viņa ārieni, un žīdu fizionomijā atspoguļojas viņa zemiskās tieksmes. Arī daudzu gadusimteņu neveselīgā dzīve pilsētās un nodošanās miesas kārībām padarījušas žīdu tādu, kāds viņš ir. Pēc savas dabas žīds ir lielākais m a t e r i ā l i s t s. Viņš atzīst tikai tos labumus, ko var apēst vai citiem jutekļiem baudīt. Morālisku gandarījumu, piemēram, par izpildītu pienākumu, par saglabātu godu, žīds nepazīst. Fantāzijas, izņemot veikalu kombināciju, viņam nav. Žīds netic aizkapa dzīvei un dvēseles nemirstībai, tādēļ augstākais ko žīds var vēlēties, ir ilgs mūžs. Aiz to žīdi tik rūpīgi kopj savus sirmgalvjus un bērēs saskrien kopā un apspriežas, kā kādā nelaimes gadījumā. Visa žīda laime ir šīs pasaules; tādēļ arī mūžīgs viņa pretinieks Kristus, kurš sludināja, ka „mana valstība nav no šīs pasaules”. Tādēļ arī Staļins melo, ka viņa kolhoznieki un strādnieki baudot „laimīgu” dzīvi. Tas mūsu ausīs skan salkani, bet žīdi un boļševiki nepazīst citu laimi kā ēšanu un dzeršanu. Materiālisms ir žīdu izgudrojums. Žīdu „valsts” ir pēdējā pasaulē vēl uzglabājusies t e o k r ā t i j a - tas ir sabiedrība ar dievību priekšgalā. Žīdu satversme ietērpta ticības formā, viņu likumi ierakstīti garīgās grāmatās un lielrabīni ir žīdu ministri. Tā kā žīdi dzīvo dažādās valstīs un pat pāriet dažādās citās tautībās, tad reliģija ir tā, kas viņus satur kopā. Tā dod viņiem arī „dzīves dziņu”. Visiem zināms, cik liels svars ticībai pie žīdiem. Pat žīdu komūnisti neaiztiek rabīnus un nezaimo žīdu ticību, kā viņi to dara ar visām citām konfesijām. Minskas rabīni 1930.gada 25.februārī izlaida „Uzsaukumu visas pasaules ticīgajiem žīdiem”, kurā starp citu teikts: „Mēs, rabīni, deklarējam, ka padomju Krievijā mums nav vajadzīga aizsardzība. PSRS ir vienīgā valdība, kura cīnās pret antisemītismu... Līdz ar to mēs deklarējam visai pasaulei, ka padomju valdība ir vienīgā valdība, kura ir spērusi soļus, lai pirms revolūcijas apspiestajai un beztiesīgajai žīdu tautai dotu iespēju labāk ierīkot savu dzīvi. Krievijā žīdiem ir neaprobežoti brīva iestāšanās skolā, valsts dienestā u.t.t. turpretim vēl daudzās citās valstīs pastāv šie netaisnie ierobežojumi... Mēs turam par savu pienākumu kategoriski deklarēt, ka v i s p ā r n e v i e n a m r a b ī n a m P S R S n e k a d n a v p i e s p r i e s t s n ā v e s s o d s, u n n e k a d n e v i e n s vienīgs r a b ī n s n a v n o š a u t s v i s ā p a d o m j u v a l d ī b a s l a i k ā P S R S. T ā p a t a r ī n e v i e n a m r a b ī n a m n a v d r a u d ē j u š i u n n e d r a u d n e k ā d i c i t i s m a g i s o d i.” – Parakstījuši: Minskas pilsētas rabīns Menachems Gluskins, rabīns Ovsejs L. Cimbolists, rabīns Hercs Masels, rabīns Gabriēls Gabriēlovs, rabīns Ošers Keršteins, rabīns Mendels Zarcho. – Tā ir liela priekšrocība žīdiem, ja ievēro, ka padomju valdības laikā un teritorijā līdz 1930. g., pēc oficiāliem datiem nonāvēti 31 bīskaps, 1600 priesteŗu un 7000 mūku un mūķeņu, bet cietumos ieslodzīti 48 bīskapi, 3700 priesteŗu un 8000 mūku un mūķeņu. Kādi tad ir žīdu ticības galvenie principi? Žīdi, kā zināms, lepojas, ka viņi jau sirmā senatnē turējušies pie v i e n d i e v ī b a s un ka to pēc tam no viņiem pārņēmuši kristīgie. Tas it kā liecinot par žīdu augsto kultūru un pārāko reliģijas izpratni, salīdzinot ar citām senatnes tautām. Šī tēze tomēr stipri apšaubāma, jo Vecajā derībā žīdu dievs nosaukts dažādos vārdos: visvairāk kā Jāve, tad arī kā Šaddai, bet 1. Mozus grāmatā tas minēts daudzskaitlī kā Elohim: „Iesākumā dievi radīja debesi un zemi”. 1.Moz. 17., 1.-2. teikts: „Kad Ābrams bija 99 gadus vecs, viņam parādījās Jāve un teica: „Es esmu El Šaddai, staigā manā priekšā un esi paklausīgs, tad es taisīšu savienību starp mani un tevi un darīšu tevi ļoti lielu”. Šaddai tulkojumā nozīmē „Postītājs”. Jaunajā derībā nekur nav minēts ne Jāve, ne El Šaddai, bet Jēzus, pie krusta mirdams, piesauc aramiešu valodā Augsto Dievu (Debesu Tēvu) El Elionu. Tāpēc daži autori slēdz, ka senā žīdu reliģija bijusi duālistiska un pazinusi labo principu – Elionu – un ļauno – Šaddaju. Tas, kas noslēdzis derību ar Ābramu un pie kā žīdi turējušies, bijis ļaunais gars Šaddai – tātad velns. Tas pats arī kārdinājis Jēzu ar šīs pasaules labumiem, lai Jēzus viņu pielūdzot, bet veltīgi. Nu arī kļūst saprotams, kāpēc velns uzcēlis Jēzu uz d i e v n a m a jumta, kā Bībelē teikts, un rādījis tam pasaules godību, kā savā laikā Ābramam (J. Dāvis, „Ciānas kareivji”, 125. lpp.). Jēzus Kristus nestaigāja Ābrama pēdās, nebija materiālists, un tāpēc žīdi tam sagādāja moku pilnu nāvi, gluži kā daudziem ideālistiem arī mūsu laikos. Ka augšējai domu gaitai ir zināms pamats, to pierādīs tālākais. Mums, kas esam audzināti Bībeles tradicijās, jau no skolas zināms, ka Vecās Derības jeb žīdu dievs ir „stiprs un dusmīgs” Dievs, kas turas pie teiciena: „Aci pret aci, zobu pret zobu”. Turpretī Jaunās Derības jeb kristiešu Dievs ir mīlestības Dievs, kas piedod un žēlo. Apskatoties uzmanīgāk tomēr redzam, ka žīdu dievs nav tik taisnīgs gars, kas turas pie pelnītās atmaksas jeb taliona principa. Ž ī d u d i e v s i r n o t e i k t i p a r t e j i s k s, viņš vienmēr stāv žīdu pusē un iznīcina citas nevainīgas tautas. Tiešām, vajag tikai palasīties par nežēlīgajiem kariem Mozus un ķēniņu grāmatās, kur Jāve pats karo žīdu pusē un palīdz veikt visnejēdzīgākās spīdzināšanas. „Tad Dāvids sapulcināja visus ļaudis un nogāja uz Rabu un karoja pret to un to ieņēma, un ņēma viņu ķēniņa kroni no viņa galvas; tam svars bija viens talents zelta un dārgu akmiņu, un tas Dāvidam tapa likts uz galvu; viņš arī ļoti lielu laupījumu izveda no tās pilsētas. Un tos ļaudis, kas tur bija, viņš izveda un tos lika apakš zāģiem un apakš kuļamiem dzelzu ruļļiem un apakš dzelzu cirvjiem un tos lika ķieģeļu cepļos. Tā viņs darīja visām Amona bērnu pilsētām.” (2. Zām. 12., 29.-31.) – „Un Jūdas bērni sagūstīja no tiem 10.000 dzīvus un tos veda klints galā un tos nogāza no paša klints gala, ka tie visi tapa sašķelti” (2. Laiku 25., 12.) – „Un kad Izraēls bija nokāvis visus Ajas iedzīvotājus laukā un tuksnesī, uz kuŗieni tie viņam bija dzinušies pakaļ, un kad tie visi caur zobena asmeni bija krituši līdz pēdīgam, tad viss Izraēls griezās atpakaļ uz Aju, un to sita ar zobena asmeni. Un visu, kas tai dienā krita, vīru un sievu, bija 12.000. Un Jozuus neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, iekams viņš nebija izdeldējis visus Ajas iedzīvotājus. Tikai lopus un pilsētas laupījumu Izraēls laupīja priekš sevis p ē c t ā K u n g a v ā r d a, k o v i ņ š J o z u u m b i j a p a v ē l ē j i s. Un Jozuus sadedzināja Aju un to padarīja par mūžīgu postažas vietu līdz šai dienai (Joz. 8., 24.-29.). Kā redzams, tie ir darbi, kas pilnīgi atgādina sarkanarmijas karošanas paņēmienus. Vaļsirdīgais žīds Īzāks Blīmchens, kas 1914.g. Parīzē franču valodā izdeva savu žīdu slavinājumu ar virsrakstu: „Augstākās rases tiesības”, analoģiju starp veciem un jauniem laikiem izsaka šādos vārdos (3.-22. lp.): „Mēs esam izredzētā tauta. Jo talmudā ir rakstīts: „Dievs devis žīdiem varu pār visu tautu mantu un dzīvību”. Tas Kungs mums nodeva filistiešu, amaleķiešu, midjaniešu, amoniešu un moabiešu dzīvību. Mēs viņus esam nogalinājuši; mēs viņus esam apkāvuši, krustā situši, pakāruši, sacirtuši gabalos, izcepuši gaisā pie mietiem, dzīvus saraustījuši gabalos zem zāģiem un ecēšām. Tas Kungs mums nodeva Krievijas caru, lielkņazu, gubernātoru un ģenerāļu dzīvības, un mēs turpinām darīt to pašu ar bumbām un brauniņiem. Bet tas Kungs nodeva mums Franciju, lai mēs no tās darītu mūsu pārpilnības zemi, un nodeva frančus, lai mēs no tiem darītu savus vergus. Viņa griba piepildījās. Slavēts lai Jāves vārds! Mēs esam augstākā rase”. Kāda t i k l ī b a valdījusi pie senajiem žīdiem, par to dod liecību Vecās derības nostāsts par žīdu ciltstēvu Jēkabu (1. Moz. 35. 22.-26.): „Un notikās, kad Izraēls tai zemē dzīvoja, tad Rubens piegāja un gulēja pie Bilas, sava tēva liekās sievas, un Izraēls to dzirdēja. Un Jēkaba dēlu bija 12. Leas dēli bija Rubens, Jēkaba pirmdzimtais, un Simeons un Levijs un Jūda un Izašars un Zebulons. Raēles dēli bija Jāzeps un Benjamiņš. Bilas, Raēles kalpones, dēli bija Dans un Navtals. Un Silpas, Leas kalpones, dēli bija Gads un Ašers. Šie ir Jēkaba dēli, kas tam dzima Mesopotamijā.” Ko nozīmēja pie senajiem žīdiem d r a u d z ī b a, par to liecina 2. Zāmuēļa gr. 20., 9.-10.: „Un Joabs sacīja uz Amasu: „Vai tev labi klājas, mans brāli?” Un Joabs satvēra ar labo roku Amasus bārdu, viņu skūpstīt. Un Amasus nesargājās no tā zobena, kas bija Joaba rokā, un tas viņam to iedūra vēderā, ka viņa iekšas izgāzās zemē un viņam otras teizes vairs nevajadzēja, un viņš nomira...” Jūs varbūt teiksiet, ka tās drūmas veco, nežēlīgo laiku paliekas, ka vēlākos gadu simteņos žīdu tauta būs atmetusi Vecās derības nežēlības un viltības paraugus un piegriezusies tikumiskākām idejām. Jo Vecā Derībā, kurā vispār aprakstīts daudz noziedzību un nešķīstību, ir atrodamas arī tādas lappuses, kuras mēs varam atzīt par morāliskām – piemērām, dekalogs, desmit baušļi. Un ja nu vispār zināms, ka reliģija kalpo cilvēka audzināšanai, tad pārējās tautas līdz pat pēdējam laikam bija tādās domās, ka arī žīdu reliģijā ir kaut kas no laba un cēla, ka tā savus piederīgos vismaz kaut cik garīgi izstalto. P a t i e s ī b a i r g l u ž i o t r ā d a. Par ētiskām mācībām, kuras iekļuvušas Vecajā Derībā, zinātniski pierādīts, ka tās n a v žīdu izgudrojums, bet gan aizgūtas no citām vecām kultūrtautām (piem., Hamurabi babiloniešu kodeka u.c.). Cildenos aizliegumus – tev nebūs zagt, tev nebūs nokaut, tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu – žīdi atzīst un tiem seko t i k a i s a v ā s t a r p ā, bet neievēro tos attiecībā pret citu tautību un ticību piederīgajiem, pret k r i s t ī g a j i e m, jo pēdējos tie n e t u r p a r c i l v ē k i e m. Var piezīmēt, ka „sevišķi izsķirīgos” brīžos nāk pat priekšā gadījumi, kur žīds uzbrūk žīdam, itin kā saniknots skorpions dzeļ savā astē. Tā, piemēram, rīkojies Mozus pēc bauslības došanas: „Un viņš uz tiem sacīja: Tā saka Jāve, Izraēļa dievs: Joziet ikviens savu zobenu ap saviem gurniem un eita šurp un turp no vieniem lēģera vārtiem līdz otriem, un nokaujiet ikviens savu brāli un ikviens savu draugu un ikviens savu tuvāku. Un Levija dēli darīja pēc Mozus vārda, un tai dienā krita no tiem ļaudīm kādi 3000 vīri” (2. Moz. 32., 16.-28.). Tā Mozus ir likvidējis kādu savu „opozicionāru novirzienu”, un tas brīdis ir bijis apmēram tāds kā toreiz, kad Staļina ieceltie armijas komisāri – žīdi šāva nost žīdus – armijas komandieŗus. Tāpat reižu reizēm gadās, ka žīds apšmauc žīdu. Bet parasti gan tie turas kopā, kā jau p a r a z ī t i u z s a i m n i e k t a u t a s r ē ķ i n a. Saprotas žīdu komūnists ar žīdu šovinistu, žīdu bagātnieks ar žīdu – laupītāju. Tikai vienuviet gan tie nevēlas dzīvot, jo tad tiem vajadzētu izsūkt vienam otru. Vecā Derība jeb „tenachs” nesatur visu žīdu reliģiski-polītisko mācību. Tā ir saistīta ar vēsturiskiem apstākļiem un viņas nozīme izbeigusies pēc tam, kad žīdi izklīduši no Palestīnas pa visu pasauli. Bībelē apskatīta Palestīnas iekarošana – savu augstāko mērķi, visas pasaules iekarošanu, žīdi centās tikai lēnām piepildīt, kā Vecā Derībā teikts: „Un Jāve, tavs dievs, pamazītēm izmetīs šīs tautas tavā priekšā, piepeši tu tās nevari a p k a u t (5. Moz. 7., 22.). Kamēr Vecā Derība ir visiem pieejama un arī kristīgā baznīca to uzņēmusi par savu svēto grāmatu, ž ī d u s l e p e n i e r a k s t i - talmuds un šulchan – aruchs, kuri daudz aktuālāk un daudz vaļsirdīgāk atklāj žīdisma būtību, n e t i e k s v e š i e m i z p a u s t i. Grāmatas 76.- 80.lpp. Kopēts 2018.gada 3.maijā no Interneta. 11 Elita Veidemane NRA - Viesturs Rudzītis, aktuāls raksts par 2020 gada notikumiem, pārpublikācija ************************************** Viesturs Rudzītis: Ko mums darīt – pārvarēt sasalumu vai kolektīvi mirt?„Manuprāt, šis ir tas brīdis, kad sabiedrībai jāsaprot, ka Satversme ir sagrauta un ka ne Saeimai, ne valdībai vairs nav tautas mandāta. Tās brīvību mīlošās, bet naivās tautas mandāta, kura izcīnīja Atmodu. Jāsāk pierast, ka tie ir ārēji, mums naidīgi spēki,” sociālajā tīmeklī rakstīja psihoterapeits Viesturs Rudzītis, uzzinot, ka Satversmes tiesa spriedusi: likumā paredzētais tēva atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas pienākas arī mātes homoseksuālajai draudzenei. Tie ir centieni irdināt tradicionālo ģimeni, līdz ar to – sabiedrību un valsti. Par to un daudz ko citu – intervijā ar Viesturu Rudzīti. Pavasarī tu teici, ka cilvēki nav īpaši nobažījušies par kovidsituāciju. Kā ir tagad, kad ir pasludināts atkārtots ārkārtas stāvoklis? Es jau nestaigāju pa ielām un nepētu sabiedrisko domu... Ja runājam par maniem pacientiem, viņi nav nobažījušies. Nav ne uztraukuma, ne panikas. Taču pie manis nenāk kultūras darbinieki, viesnīcnieki, restorānu īpašnieki, manikīri... Tur nu varētu vērot pilnīgas zemdegas. Es iedomājos: kā tas būtu, ja man pēkšņi aizliegtu strādāt? Nevis tā, ka tu gatavojies, ka iesi pensijā un nestrādāsi, bet - piektdien tev paziņo, ka tu pirmdien vairs nestrādā. Turklāt Valsts prezidents, kam tūlīt paaugstinās algu, klāsta, ka tagad ir lielā iespēja katram sēdēt savā alā un filozofēt neizfilozofēto! Vai viņš ir kopā ar saviem cilvēkiem, kam būs jāiznes šis ārprāts? Tautas prezidents? Sapņos? Mēs, piedod, arī es, pieturamies pie naiva priekšstata, ka valdība ir paredzēta, lai par mums rūpētos. Par spīti tam, ka ik uz soļa pierādās pretējais, mēs joprojām esam nelabojami optimisti un domājam: viss taču būs labi! Tas ir tāpat kā Semjuela Beketa lugā „Godo gaidot”: Godo šodien neatnāca, bet rīt viņš noteikti atnāks! Un tā katru dienu... Mēs naivi ceram, ka valdība beidzot nolaidīsies no Marsa un sāks domāt, kā cilvēkiem palīdzēt, nevis kā viņus efektīgāk iedzīt zemē. To es jūtu tavu publikāciju tonī. Un tev ir tiesības tā runāt, jo tu biji tur, uz barikādēm. Es arī tur biju. Tiem, kuri tagad pie varas, mēs esam iedevuši mandātu, ar ko viņiem vajadzētu strādāt tautas labā. Viņi varētu mums pajautāt: kā pareizi rīkoties? Tas ir līdzīgi kā ar attieksmi pret Lāčplēša ordeņa kavalieriem: viņi taču izkaroja šo valsti. Viņi to darīja ar kaut kādu savu sapni. Formāli atdot godu - tas labi, bet varbūt tomēr pajautāt: vai mēs esam piepildījuši jūsu sapni? Protams, Lāčplēšu vairs nav. Tad kam vaicāt? Tad pajautājiet paši sev varbūt, jūs, dzīvie pēcteči. Taču vēl ir latviešu leģionāri, vēl ir arī izsūtītie, viņu bērnu ir krietni daudz... Tātad ir daudz tādu, kam vaicāt - vai esat piepildījuši savu daļu mūsu kolektīvajā sapnī par Latviju? Un tomēr. Vai cilvēku attieksme pret dzīvi pēdējā gada laikā ir mainījusies? Satricinājumi notiek. Turklāt diezgan pamatīgi. Taču mums pietrūkst arī prasmes artikulēt notiekošo. Bet optimistiskais secinājums varētu būt tāds: tas, ko mēs tagad piedzīvojam, ir vieglais karš. Analītiķi apgalvo, ka situācijā, kāda patlaban ir pasaulē, vajadzētu būt reālam karam. Mums nav kara, mums ir kovids, un mums ir ASV prezidenta vēlēšanu batālijas globālajās piramīdās. Ir tāds krievu teiciens: ļiš bi ņe bilo voini (ka tik nebūtu kara - krievu val.). Tā ka varam paskatīties arī no tāda rakursa... Varam paskatīties, kā izpaužas mūsu kolektīvā identitāte, kā mēs uztveram Latviju. Man, kritušajiem karavīriem un mātēm, kas dzemdējušas bērnus, kurus nepaturēs sev, bet atdos tautai, tā ir vērtība, kas atrodas tālu pāri, augstāk par to tam, vai tu esi vai neesi paēdis. Cilvēka vēlme dzīvot ne tikai individuāli, bet izjust kolektīvās vērtības kā svarīgākās - tas liek pasaulei veidoties mijiedarbībā starp dažādiem kolektīviem. Vīrieša bioķīmija ir uzbūvēta ap serotonīnu, kas ieplūst asinīs, gūstot uzvaras. Sieviešu bioķīmija - apkārt dzemdes ciklam. Pērtiķiem ir tieši tāpat, tie nav sociāli konstrukti, kā apgalvo kreisie liberāļi, bet bioloģiskas determinantes. Vīrietis ir atkarīgs no uzvarām. Vīrietis ir teritorijas sargātājs un iekarotājs, viņš ir sievišķās pasaules aizsargātājs, un šo bioķīmiju nevar mainīt. Var redzēt, kā vīrietis kaujas savas vietas goda (serotonīna) dēļ, un cilvēkiem ir daudz vairāk sacensību iespēju nekā dzīvniekiem. Cilvēkiem ir militārā un politiskā, sporta, kultūras, zinātnes un citas sacensības. Un tad katrā no tām ir turnīra tabula: lūk, uzvarētāji un, lūk, zaudētāji. Pirms 1000 gadiem Latvijas teritorijā dzīvoja kādi 250 000 cilvēku, un no vienas apmetnes līdz citai vidēji bija vismaz 10 kilometri, un tās ir vismaz divas stundas, ejot kājām. Komunikācija nevarēja būt intensīva. Tāpēc turnīra tabula veidojās apmetnes ietvaros. Cilvēku skaits pieauga, un apmetnes sāka cita citai traucēt. Tāpēc vajadzēja sākt veidot lielākas piramidālas struktūras, un ar laiku tās bija - valsts, baznīca, armija... Bet šodien problēma ir tāda: uz Zemes ir 7,5 miljardi cilvēku, aptuveni puse ir vīrieši. Un bioķīmiski viņi nevar neveidot piramīdas. Tāpēc patlaban redzam globālas transatlantiskas piramīdas, pret kurām latviešu vīriešu piramīdām nav nekādu izredžu. Un tad mēs sākam jautāt: kāpēc Kariņa valdība rīkojas tā un tā? Tāpēc, ka šī valdība jūt lielāku lojalitāti pret to lielo piramīdu. Tā ir kreiso liberāļu idealizētā globalizācija, kuras sinonīms ir nacionālās suverenitātes zaudēšana. Valdība spiesta vairāk rēķināties ar virsnacionālām struktūrām, nevis ar vēlētāju, kurš jūtas lieks. Līdzdalības procents vēlēšanās krītas. Nākamais solis varētu būt pilnīga pilsoņu intereses izzušana par vēlēšanām un varas nodošana koloniālajai administrācijai, kuru, protams, dēvēs daudz smukāk. Francijā dzīvojošais latviešu jurists, tiesību zinātņu doktors Juris Rudevskis nesen tīmeklī bija ievietojis savu lekciju par to, vai mūsu deputāti ir mūsu priekšstāvji vai pārstāvji. Viņš pierādīja, ka tas tā nav. Šis atzinums kaut kādā veidā saistās ar šīm piramīdām? Jā. Tad, kad esam atdevuši savu balsi par šiem deputātiem un ilūziju par nacionālo piramīdu, viņi uzskata, ka vairs neko mums nav parādā. Viņi vienkārši karājas gaisā. Kas viņus pievāks? Vai nu šīs lielās piramīdas - kas tā visbiežāk arī notiek, ‒ vai arī vietējie (vai ne tik vietējie) oligarhi. Bet vietējie oligarhi, piemēram, pret Sorosu ir pilnīgas nulles. Lūk, 90. gadi. Atbrauc Soross un saka: ņemiet mani, un es jums došu. Bet viņš uzreiz arī sevi parāda: Visvaldis Lācis Sorosa fonda valdē? Viņš taču ir nacionālists! Un nacionālists Sorosam ir tas pats kas nacists. Un mēs šo spļāvienu norijam. Ja latvieši būtu politiski pieredzējusi nācija, mēs pateiktu Sorosam: tinies! Bet nepateicām. Vēl vairāk: Vaira Vīķe-Freiberga šim starptautiskajam noziedzniekam 2005. gadā piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni. Savukārt Valsts prezidents Zatlers 2009. gadā ciemojās pie Sorosa viņa Ņujorkas dzīvoklī. Droši vien saņēma norādījumus. Vai kāds no mūsu politikas vērotājiem analizē šos notikumus? Varbūt ir ērti pērties tikai pa savu mazo pīļu dīķīti savu šauro priekšstatu robežās un neredzēt ģeopolitisko notikumu loģiku? Varbūt šādus valdītāju piebraucienus var salīdzināt ar kolaborāciju? Jā, bet kolaborācija savā ziņā ir arī izdzīvošanas iespēja, kuru esam izkopuši detaļās. Tā tas bija kādreiz. Tagad kolaborācija ir nesalīdzināmi rafinētāka un ļaunāka nekā toreiz, ne tikai padomju, bet visos laikos. Taču es atkal domāju par lielajām sistēmām. Ja visu laiku tiek „potēts” - kovids, kovids, kovids, skaitļi, šausmas, izdegšana, nāve... tad tiek „iepotēts” arī tas, ka cits viedoklis nav iespējams. Bet ir taču cilvēki - ārsti, politiķi, kuri domā citādi. Ārstu vidē ir ļoti izplatīta pašcenzūra: žurnālisti man ir teikuši, ka faktiski nav iespējams dabūt no ārsta viedokli, ko viņš patiesībā domā par kovidu, nē nevis par kovidu, bet par to histēriju, kas ir ap šo slimību. Baidās! Tas pats Uga Dumpis... Viņam iedeva pusmiljonu eiro kaut kādam kovidpētījumam. Viņš, protams, varētu atsacīties vai pateikt, sak, ko izpētīšu, to izpētīšu, kā nu būs, tā būs. Bet viņam nāksies „izpētīt” vajadzīgajā virzienā. Žurnālisti - arī tu ‒ par to raksta. Un kas? Neko jau viņiem tu nevari izdarīt! Savukārt tiem, kuri saņem dažādus interesantus finansējumus, ir jātur mute ciet. Vērojot tendences un notikumus, varu secināt, ka viss tiek virzīts uz nacionālu valstu sagraušanu - kā to padziļināti analizēja Raivis Bičevskis tavā intervijā šā gada 22. jūlijā (Raivis Bičevskis: Latvijā ir intelektuālās politikas noriets). Un kā to var sagraut? Graujot šādas valsts pamatstruktūras. Tad sāksim ar ģimeni! Otrā lieta - Baznīca. Tad turpināsim ar žurnālistiku. Kas un kurš žurnālistikā ir palicis no Atmodas laikiem? Ļoti maz. Tālāk seko izglītība un veselības aizsardzība. Tur notiek vienkārši drausmas. Lasu šo ministriju lēmumus un domāju: tiešām vēl stulbāk izdomāt nevarēja? Tā nevar būt nejaušība. Tu teici, ka cilvēks nav tikai individuāla būtne, viņam ir tieksme dzīvot kolektīvā, nenorobežoties. Kas ar cilvēkiem notiks šajā norobežošanās laikā, kad tiek ieviesti arvien skarbāki kovidnoteikumi? Mēs pārstāsim rīkoties kā kopienas, kā kolektīva locekļi. Mēs vairs to nemācēsim. Kāpēc kristietība Romā tika padarīta par valsts reliģiju un tieši tad, kad Romas impērija sāka jukt? Tāpēc, ka Romas valdītāji juta: kaut arī kristieši tika vajāti un spīdzināti, viņi turējās kopā, tāpēc bija neuzvarami. Bet par to labāk runāt ar Hariju Tumanu. Latvietis, manuprāt, nekad īsti nav bijis izteikts kolektīvists. Drīzāk jau viensētnieks. Iespējams, ka tāds kovids neko arī īpaši nemainīs latvieša ikdienā: kā dzīvoja viensētā, tā arī turpinās dzīvot. Tā varētu būt. Tomēr no baltvāciešiem iemācījāmies dziesmu svētkus un „kopības apziņu”, kas vienmēr tiek sajusta un uzsvērta katros no tiem. Bet lieta vēl ir tāda: pēdējos simt gados kaut kas Latvijā ir noticis ar vīrieša identitāti. Tiem puikām, kuri saņēma Lāčplēša ordeņus, nebija bail krist karā. Viņiem pirms tam arī nebija bail iet bojā ielu kautiņos. Tie bija vīrieši, kuri spēja aizsargāt un stāvēt par savu patiesību. Bet tas, kas notika Otrajā pasaules karā un it sevišķi pēc tam - tā jau bija vīrieša identitātes mīcīšana un pazemošana. Tā bija negatīvā selekcija: lielākoties gāja bojā stiprie, lepnie, turīgie, apdāvinātie, bet izdzīvoja līdēji un nodevēji. Tādi neko nevarēja dot valstij, tādus arī sievietes necienīja. Bet tādu negatīvo selekciju redzam ne tikai attiecībā uz vīriešiem. Tā, piemēram, jaunām feministēm ir pieņemts būt resnām, neglītām un agresīvām. Kāpēc? Droši vien tāpēc, lai vīriešos radītu riebumu pret sievietēm. Nevar mainīt ne vīriešu, ne sieviešu bioķīmiju, bet var dot priekšrocības izvirzīties un turpināties vārgākajiem, tiem, kuru bioķīmija knapi dveš, nevis liesmo un kvēl. Pilnīga sabiedrības degradācija. Tad aizejam tālāk - kāda ir mūsu kultūras politika? Cik tā ir nacionāla? Kādas kultūras nozares tiek valsts finansētas? Nesen uzzinājām, ka Kultūrkapitāla fonds finansējis savādnieci, kura kaut kādā „mākslas pasākumā” pārtaisa sievietes par vīriešiem. Varbūt otrādi, neatceros. Viņa likusi nosiet sev olvadus un atjaunot jaunavības plēvi. Tā kultūrpuve, protams, ir daudz dziļāka, nekā spējam iedomāties. Iespējams, ka tieši kultūras bojāeja ir civilizācijas bojāejas priekšvēstnesis, un tāds kovids ir tikai viens no bojāejas signāliem. Ir viedoklis, ka arī PSRS nesagrāva ekonomiskā katastrofa, bet tieši Rietumu masu kultūra - košļenes, džinsi, kokakola un garmataini rokmūziķi. Šajā sakarā jāpiemin bulgāru politiķis Plamens Peskovs, kurš teic, ka valstiskajai suverenitātei ir pieci līmeņi - 1) ārpolitika, 2) iekšpolitika, 3) finanses un ekonomika (nauda), 4) armija un 5) sava kulturāli vēsturiskā identitāte. Manuprāt, tieši pēdējais līmenis ir vissvarīgākais, un tieši tajā mūsu imunitāte ir vāja, neskatoties uz to, ka paši sevi uzskatām par kultūras lielvalsti. Tas ir tikai daļēji pamatoti. Paliek neatbildēts jautājums: ko darīt? Un vai vispār ir iespējams kaut ko darīt? Varbūt jau ir par vēlu? Jāmeklē konservatīvā doma un tās izteicēji. Bet kur tā ir? Kur ir konservatīvo sarunu festivāls „Lampa”? Kur ir konservatīvais žurnāls „Satori”? Kaut kā visi... izbeigušies. Kad jaunais censonis Raivis Zeltīts kaut ko mēģina šajā virzienā darīt, pret viņu tiek vērsta tāda propagandas uguns, kādu esam jutuši tikai no PSRS un Krievijas. Tevis pārstāvētais izdevums Neatkarīgā ir vienīgais konservatīvais medijs. Vēl ir pa kādam vienam autoram „Dienā” un „Latvijas Avīzē”. Tas arī viss. Vēl ir daži drosmīgi un gudri cilvēki, kurus varu uztvert kā konservatīvās domas nesējus - Raivis Bičevskis, Juris un Baiba Rudevski, Harijs Tumans, Leons Taivāns, kristīgo konfesiju vadītāji ‒ vēl arī daudzi, ko ātrumā nenosaucu un kuri vēl nav uznākuši uz skatuves... Jācīnās ar to līderu spēkiem, kas mums ir. Bet katram, kurš vēl uzdrošināsies stāties priekšgalā, jārēķinās ar mēslu straumēm savā virzienā, uzbrukumiem personīgajai dzīvei, neiegūtiem ienākumiem un tautas vairākuma šaubām un neizlēmību. Taču 90% tautas ir konservatīvi! Tai vienreiz ir vai nu jāpārvar šis sasaluma brīdis, vai kolektīvi jāmirst, ieplūstot kādā no globālajām piramīdām... Tikko notika vēl viens trieciens konservatīvajiem spēkiem: Satversmes tiesa nosprieda, ka likumā paredzētais tēva atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas pienākas arī mātes homoseksuālajai partnerei. Manuprāt, tā ir Satversmes un valsts pamatu graušana, ko diemžēl atbalsta arī mūsu valsts prezidents (Egils Levits: Katrareforma "jāpiegriež" reālajai dzīvei). Uzreiz pēc šā sprieduma publiskošanas tu ierakstīji tviterlentē: „Manuprāt, šis ir tas brīdis, kad sabiedrībai jāsaprot, ka Satversme ir sagrauta un ka ne Saeimai, ne valdībai vairs nav tautas mandāta. Tās brīvību mīlošās, bet naivās tautas mandāta, kura izcīnīja Atmodu. Jāsāk pierast, ka tie ir ārēji, mums naidīgi spēki.” Kāds ir tavs komentārs šim bezprecedenta notikumam? Mani šokē ne tik daudz šādi ārkārtas notikumi - tie loģiski izriet no globālistu ideoloģiskā spiediena turpināt suverenitātes atņemšanu. Viņi izmanto homoseksuāļus, kuri paši to nesaprot - tāpat kā boļševiku izmantotie strādnieki, ‒ lai grautu tradicionālu ģimeni, ar kuru valsts ir vēsturiskā partnerībā. Drīzāk šokē tas „jēru klusēšanas” un kapitulācijas noskaņojums, kas jūtams tautā un kas ļoti kontrastē ar poļu un ungāru noskaņojumu, reaģējot uz tādām lietām. Vai dāņu, kas tikko ar nedēļu ilgām protesta demonstrācijām panāca, ka no valdības retorikas pazuda termins „obligātā vakcinācija pret Covid-19”. Šī situācija plēš manī tās saites, kas tika sasietas kā manu vecvecāku ideāli ar Atmodas enerģiju. Fiziski un psiholoģiski to sajūtu, un, domāju, tā ir daudziem. Un tas ir tieši tas, ko vēlas panākt globālisti un viņu vietējie pakalpiņi, kuri mums jautā - kurā gadsimtā jūs dzīvojat? Varbūt tomēr celsimies, lai aizstāvētu savu teritoriju un savas robežas? Jo tauta dzīvo visos gadsimtos, kuros ir dzīvojusi, tāpat kā indivīds - katrā viņa vecumā. Raksta oriģināls šeit : neatkariga.nra.lv/intervijas/330647-viesturs-rudzitis-ko-mums-darit-parvaret-sasalumu-vai-kolektivi-mirt Rokfellera jeb ELITES plāni, LV raksts
********************************* Šo rakstījis, šķiet, pats nelabais, un viss notiekošais apstiprina, ka tas tiešām notiek realtātē. Pavasarī bija video, kur Rofellers pirms nāves pats šo visu arī klāstīja. TEKSTS ŅEMTS NO JOHNA D. ROCKEFELLER MASONISKAIS RADĪTS ′′ Mēs turēsim viņu dzīvi īsu un viņu prātu vāju, vienlaikus izliekoties, ka darām pretējo. Mēs izmantosim savas zināšanas par zinātni un tehnoloģijām smalkos veidos, lai viņi nekad neredzētu notiekošo. Mēs izmantosim mīkstos metālus, novecojošos paātrinātājus un nomierinošos līdzekļus pārtikā un ūdenī, kā arī gaisā. Viņi tiks pārklāti ar indēm, lai kur tie vērstos. Mīkstie metāli liks viņiem zaudēt prātu. Mēs apsolīsim atrast zāles no mūsu daudzajiem līdzekļiem, un tomēr mēs viņiem dosim vairāk indes. Ķīmiskās indes uzsūks caur idiotu ādu, kuri uzskata, ka noteikti higiēnas un skaistumkopšanas līdzekļi, ko pasniedz lieliski aktieri un mūziķi, ienesīs mūžīgo jaunību sejās un ķermeņos, un caur izslāpušajām mutēm iznīcināsim viņu prātus un sistēmas iekšējo orgānu. reproducēšana. Tomēr viņu bērni piedzims kā invalīdi un deformēti, un mēs slēpsim šo informāciju. Indes tiks paslēptas it visā ap sevi, tajā, ko dzer, ēd, elpo un valkā. Mums jābūt ģeniāliem indes izplatīšanā, jo tās var redzēt tālu. Iemācīsim, ka indes ir labas - ar smieklīgām bildēm un muzikāliem toņiem TV. Tie, kas tos meklē, būs noderīgi. Mēs viņus uzņemsim, lai stumtu mūsu indes. Viņi redzēs, ka mūsu produkti tiek izmantoti filmā un pie tiem pieradīs un nekad neuzzinās to patieso iedarbību. Kad viņi dzemdēs, mēs injicēsim indes viņu bērnu asinīs un pārliecināsim viņus, ka mēs viņiem palīdzam! Mēs sāksim agrāk, kad viņu prāti būs jauni, mēs mērķēsim uz viņu bērniem ar to, ko bērni mīl visvairāk, saldumus. Kad viņu zobi sabruks, mēs piepildīsim tos ar metāliem, kas nogalinās viņu prātu un nozags viņu nākotni. Kad viņu spēja mācīties ir ietekmēta, mēs esam radījuši zāles, kas padarīs tās slimākas un izraisīs citas slimības, kurām radīsim vēl vairāk narkotisko vielu. Mēs padarīsim viņus docīgus un vājus pirms mums, ar savu spēku. Viņi augs nomākti, lēni un aptaukojušies, un, kad vērsīsies pie mums pēc palīdzības, mēs viņiem dosim vairāk indes. Mēs pievērsīsim uzmanību naudai un materiālajām precēm, lai tās nekad nesaistītos ar savu iekšējo es. Ar viltību, ārējiem priekiem un videospēlēm novērsīsim uzmanību, lai tās nekad nebūtu vienas ar visu vienotību. Viņu prāti piederēs mums, un viņi darīs, kā mēs sakām. Ja viņi atteiksies, mēs atradīsim veidus, kā ieviest tehnoloģijas, kas maina prātu viņu dzīvē. Mēs izmantosim bailes kā savu ieroci. Mēs izveidosim viņu valdības un izveidosim opozīciju tajās. Mums piederēs abas puses. Mēs vienmēr slēpsim savu mērķi, bet mēs turpināsim savu plānu. Viņi darīs darbu mūsu labā, un mēs uzplauksim no viņu tualetes. Mūsu ģimenes nekad nesajauksies ar viņu. Mūsu asinīm jābūt tīrām (jo tās ir). Mēs liksim viņiem nogalināt viens otru, kad viņi pretosies mums. Mēs viņus turēsim nošķirtus no vienotības caur dogmu un reliģiju. Mēs kontrolēsim visus viņu dzīves aspektus un pastāstīsim, ko domāt un kā. Mēs viņus laipni vadīsim un ļausim viņiem noticēt, ka viņi paši vada. Mēs veicināsim animozitāti viņu vidū caur mūsu frakcijām. Kad starp viņiem spīd gaisma, mēs to dzēsīsim ņirgāšanās vai nāvē, kas mums vislabāk der. Mēs liksim viņiem saplēst viņu sirdis un nogalināsim paši savus bērnus. Mēs to paveiksim, izmantojot naidu kā mūsu sabiedroto, dusmas kā mūsu draugu. Naids viņus pilnībā apžilbinās, un viņi nekad neredzēs, ka konfliktā mēs būsim viņu līderi. Viņi būs aizņemti, nogalinot viens otru. Viņi peldēsies paši savās asinīs un nogalinās kaimiņus, kamēr vien redzēsim, ka viņi ir pret mums. Mēs no tā gūsim lielu labumu, jo viņi mūs neredzēs, jo viņi mūs neredz. Mēs turpināsim uzplaukt no viņu kariem un nāves. Mēs to atkārtosim, līdz sasniegs mūsu galīgo mērķi. Mēs turpināsim likt viņiem dzīvot bailēs un dusmās, mēs viņiem dosim attēlus un skaņas. Mēs izmantosim visus rīkus, kas mums ir, lai to sasniegtu. Instrumentus nodrošinās viņu darbs. Mēs liksim viņiem ienīst sevi un kaimiņus. Mēs vienmēr slēpsim dievišķo patiesību no viņiem, ka mēs visi esam viens. Ko viņš nekad nedrīkst zināt! Viņi nekad nevar zināt, ka krāsa ir ilūzija, viņiem vienmēr ir jātic, ka viņi nav vienlīdzīgi. Iemetiet, iemetiet, iemetiet, mēs virzīsim savu mērķi. Mēs pārņemsim viņu zemes, resursus un bagātību, lai īstenotu kontroli pār tām. Mēs viņus apmānīsim pieņemt likumus, kas nozags to mazo brīvību. Mēs izveidosim naudas sistēmu, kas viņus aizvērs uz visiem laikiem, turot parādā viņus un viņu bērnus. Kad mēs viņus kopā aizliegsim, mēs apsūdzēsim slepkavībā un prezentēsim pasaulei citu stāstu, jo mums piederēs visi mediji. Mēs izmantosim medijus, lai kontrolētu informācijas plūsmu un viņu jūtas savā labā. Kad viņi celsies pret mums, mēs tos sagrausim kā kukaiņus, jo tie ir mazāki. Viņi būs bezpalīdzīgi darīt jebko tajā ′′ Cashless society ir tik daļa no UN Agenda 2021 and 2030! Tas tiek darīts priekš smart grida pilnīgas implementācijas! Ko tas īsti nozīmē? Tas nozīmē tevis pieminēto cashless society (par bankas kartēm arī vari aizmirst tā ir pagātne tāpat kā skaidra nauda), tiek ņemts paraugs no Rietum Ķīnas kur notiek masveidīgs genocīds pret tur mītošajim Musulmaņiem un tur cilvēki tiek čipoti un treicoti pēc uzskaites punktiem! Nozimē, ja esi labs suns tad še tev ņem savu Universal Bsic Income (UBI) un izdzīvo to mēnesi tekošo, ja esi slikts suns, tad sorry, labojies vai mirsti badā! Tas UBI tiek saņemts caur čipošanu, visvieglāk un vienīgais pašlaik reālais veids kā to attīstīt, nav nekādas naudas, kartes, telefona aplikācijas vai citi svešķermeņi bet tu reāli veic transakciju ar savu ķermeni (parasti plaukstas reģionā čipo, bet cik saprotu var variēt, tā vienkārši laikam vispateicīgākā un ērtākā vieta). Bez naudas smart grids arī nozīmē to ka ir pilnīgs 5G pārklājums lai AI var tikt pie pienācīga energy source un arī pienācīga ātruma (ko 5G magnētiskais lauks nozīmē priekš cilvēka šūnām pieļauju jau ziniet, ja nē nav grūti atrast neviens to info pat neslēpj). Smart grids nozīmē pilsētas ceļi un lielceļi ir pārbūvēti (tas starpcitu arī aktīvi notiek Victoriā, šur tur in UK, USA un Canada), lai tur varētu kruīza elektromobīļi braukt un cilvēkam nav jāstūrē un jāplāno maršruti, auto tevi aizvedīs tur kur tev vajag , un nekur kur "nevajag" ,protams, tevi nevedīs! ;). Smart gridi nozīmē 100% korporācijām piederoša zeme lai iedzīvotāji nevar " manipulēt" un bremzēt valdības ieceres. Tieši tāpēc Victoria ir lockdownā, lai dabūtu ārā tos cilvēkus kam pieder īpašumi (Victoria ir sēn pārdota Ķīnas korporācijām, arī viegli atrodams fakts)! Tieši tāpēc pēdējā laikā notiek visi tie ķipa dabiskie meža ugunsgrēki, Austrālijā un USA, lai pārmestu to cilvēku dzīvesvietas uz citurieni, jebkurieni un lai to zemi deklarētu par "red zone", kur brīva kustība nav atļauta. Smart grid nozīmē cilvēku milzīgs blīvums mazā korporāciju piederošā pleķī, tās ir tās smart city ko mēs ik pa laikam dzirdam, kas principā ir sinonīms smart grid! Smart grid ir labratorijā veidota GMO paika, it īpaši gaļa (no kurienes tu domā pēdējā laikā visas tās vegānu propagandas ir dzimušas, tā pat vien? Jā es pats arī neēdu gaļu, bet nu nejau dēļ tās propagandas ko visiliberāļi te aktīvi triec zemapziņā) . Ar GMO gaļas un augļu, dārzeņu nostiprināšanos mārketā principā cilvēks pilnīgi atdod jebkādu neatkarību, jo ikdienā močīt GMO paiku (ļoti daudzi jau starpcitu sēn jau to dara, varbūt tādā Latvijā vēl ne tik izteikti) nozīmē principā to pašu ko iet katru pusgadu vakcinēties. Smart grids bez paikas kontroles nozīmē arī pilnīgu ūdens kontroli un ja arī tagad vairums no mums tik ņem un triec to flurīda krāna ūdeni, bet šobrīd mums vēl ir iespēja izvēlēties, vismaz nosacīti! Bet kad blīva cilvēku populācija tiek iespiesta smart grid reģionā, izvēles vairs nav, tu esi atkarīgs no paikas un ūdens, kas ir pilnībā pakartoti no valdības "gādīgās rokas". Un kad tas tiks beidzot realizēts, tad arī ar AI palīdzību var sākt modificēt un miksēt visu ūdeni un ēdienu da jebkādos apmēros, jo tai populācijai jau nebūs citu alternatīvu. Šobrīd ja tu pēkšņi pamosties un apzinies ko tā viltus paika un indētais ūdens dara ar ķermeni un apziņu ilgtermiņā, tad tu savāc pekeles un laid kaut kur uz laukiem un mācies dzīvot dabiskā veidā, lai cik grūti un izaicinoši tas arī būtu, bet ja tu esi daļa no smart grid society un esi čipots un treicots tu jau savu izvēli pārdevi velnam un ir par vēlu! Es te varētu turpināt par to smart grid saistībā ar vakcīnām, kas izmainīs cilvēku dabisko DNA uzbūvi, ar liberāļu transgenderu un pedofīlijas agendām un kā tas iznīcina cilvēka instinktus un notiek nosacīti "dabiska" depopulācija, jo cilvēkam smadzenes ir tik tālu izsklotas. Ar "chemtrails" debesīs un kam tas tiek darīts, ar "underground" tuneļiem smart grid pilsētās un kāds tiem merķis, bet es domāju tu saprati!
Un tas no manis rakstīts ar domu ne tāpēc, ka redz mēs visi esam maziņi, nevarīgi un nolemti, nekādā gadījumā! Es to rakstu ar sapratni tajā, ka "jaunais sakums" ir vai cik tuvu. Lielākā daļa no populācijas ies šo ceļu, ko es te īsumā aprakstīju, jo tā būs vieglāk un itkā drošāk! Viņi dzīvos baiļu un nemiera vadīti un tas ir okay, katram savs! Bet tai pašā laikā būs gana liela grupa (pieļauju daudzi no mums, kas šeit komentē un ir ar atvērtu prātu) kas ies šo naturālo, dabisko ceļu, kas nāks ar lielu neziņas devu un iespējams nosacīti daudz sūdīgākiem fiziskās dzīves apstākļiem vismaz iesākumā, jo būsim atdalīti no sistēmas, kurā esam tik ilgi dzīvojuši un no kā barojušies un kam paši dabiski savu suverēno būtību un identitāti labprātīgi atdevuši! Tai pašā laikā mēs būsim brīvības un miera vadīti! Cilvēki, kas ies šo ceļu vienkāršiem vārdiem sakot grib lai viņus nečakarē un viņiem nav interese citus čakarēt... tas arī ir viens no pamata dzinuļiem! Tā kā interesanti laiki ir atnākuši, kas ātrāk vai vēlāk darīs brīvus tos, kuri paši to gribēs ( jo būsim godīgi, līdz šim mēs dzīvojam neprātīgā verdzībā, jautājums vai tik katrs atsevišķs indivīds to redz vai nē). Un tā ir tā pozitīvā daļa! :) Тайный секрет Христианства - спрятан в Ватикане. В чем суть? https://zen.yandex.ru/media/ex_psy/tainyi-sekret-hristianstva-spriatan-v-vatikane-v-chem-sut-5eb94f99ce86a8785f6e0763 Архивариус Ватикана Ханс Нильзер столетие назад был допущен в тайный архив. Работая там на протяжении 3 лет, он вел "Дневник", в котором записывал свои наблюдения. То, что там написано может повергнуть в шок и полностью перевернуть сознание человека. Спустя всего 2 месяца своей работы Ханс написал: "Лучше бы я умер сегодняшним утром, чем узнать такое..." Он написал в своем Дневнике, что история Спасителя - выдумана от начала до конца. Люди не увидели приход Спасителя и не распознали его. После этого Господь привлек Павла к себе и научил, как нужно нести веру. Для веры необходимо чудо, и поэтому Павел с Божьей помощью придумал этот миф. Еще через год своей работы Нильзер приходит к выводам о том, что жрецы египетского Бога Амона и первые иерархии Христианской Церкви вышли из одного тайного сообщества. Многие, после обнародования Дневников Нильзера, заговорили о том, что этот человек малограмотный мистификатор, который все это сочинил или просто где то подслушал. Даже приводят доказательства того, что все его выводы неверные. Но, ни одно из этих доказательств само по себе также не доказуемо (такие же теории). А вот, какие выводы были сделаны великим мыслителем Львом Толстым. Он никогда не был в Ватикане, а просто изучал Евангелие на греческом языке. Его мысли (сделанные примерно в одно время с работой Ханса Нильзера) очень отчетливо помогают понять, что же имел ввиду Ханс в своем Дневнике. Так вот, Толстой писал: "... та церковная вера, которую веками исповедовали и теперь исповедуют миллионы людей под именем христианства, есть не что иное, как очень грубая еврейская секта, не имеющая ничего общего с истинным христианством...." По его мнению, людям необходимо избавиться от ложного учения Павла, на котором основана вся Христианская Церковь, а обратиться к истинному учению Христа. А теперь явные противоречия этих учений (истинного и лживого) стоит разобрать подробнее. Сущность учения Христа. "Человек - сын Бога". Главное благо его - исполнить волю Отца. Воля Отца - это единение людей и любовь друг к другу. Человек, когда осознает это, переведет свою жизнь в духовную, исполнит волю Отца и сразу получит великое благо - высшую радость и свободу. По учению Павла. Единственная цель человека - это вера в то, что Христос умер за всех людей, чтобы искупить их грехи. И если человек будет в это верить, и вести себя по законам, то после смерти его ждет награда - рай. Заметили, насколько разный подход. Христово учение уже на при жизни на земле несет нам свободу и радость, а Павел говорит о счастье только после смерти. Христос говорит - живите по воле Божьей и будете счастливы. А учение Павла держит людей в постоянном страхе наказаний и непонятных наград в неизвестном будущем. Поэтому, наверное, Ватикан и скрывает эту тайну. Ведь если люди перестанут жить в страхе кары Божьей, а просто будут жить в мире, любви и согласии, то зачем тогда будут нужны эти агломераты Церквей и их служителей. Вы все еще не интересуетесь оккультным в политике?
Библией потрясают служители культа перед миллионами верующих, на Библии приносят клятву президенты, Библия для нашего мира такая же естественная и привычная вещь как восход солнца или луна на небе. Но кто-нибудь слышал об этих странностях перевода Библии? В исходном оригинале Ветхого Завета (на иврите) некоторые слова имеют совсем другой смысл. И не просто другой, а противоположный. Например, в церковном переводе звучит: «Вначале сотворил Бог небо и землю». На иврите на месте «сотворил» стоит слово «бара», оно означает «сразить, искоренить». «Земля была безвидна и пуста» - на иврите не «пуста», а «тоху» - «опустошена». Бог повелевает человекам «плодиться и размножаться, и наполнять землю, и обладать ею, и владычествовать над всяким животным». В оригинале там, где в переводе написано «владычествовать», стоит слово «кабаш», означающее «попирать», «завоевывать», «насиловать». Суть церковной магии не раскроют исследования историков колдовства. Лучше сразу дать слово самому представителю церкви, посвященному в церковный эзотеризм. Нас в данном случае интересуют не детали ритуалов, а их адресаты, те существа - ангелы, духи, боги, - которых с помощью этих ритуалов вызывают «на связь» церковные маги. Что знают папы и кардиналы об этих именах такое, что заставляет их идти и против общественного мнения, и даже против самих Ангелов Божьих? Или это вовсе не Ангелы Божьи, и церковные специалисты по оккультным ритуалам понимали, что не всегда стоит идти у них на поводу? (Аннет Кевин, «Нераскаявшиеся. Разоблачение власть имущих») ************* Мы привыкли читать в христианском переводе Книги Бытия «Бог», тогда как в оригинале написано не «Бог», а «ЭЛОХИМ». В ХАЛДЕЙСКО-ЕВРЕЙСКОЙ КОСМОГОНИИ «ЭЛОХИМ» - ЭТО СЛОВО ВО МНОЖЕСТВЕННОМ ЧИСЛЕ, ОЗНАЧАЮЩЕЕ СУЩЕСТВ АНГЕЛЬСКОЙ ИЕРАРХИИ ОПРЕДЕЛЕННОГО УРОВНЯ, ОТНЮДЬ НЕ ВЫСШЕГО. ЭЛОХИМЫ, могущественные, но НЕ ИДЕАЛЬНЫЕ ДУХОВНЫЕ СУЩЕСТВА, создали прототипы людей, не обладавшие полноценным разумом. Это были скорее оболочки, лишенные высшей искры, Духа. Прошло время, и другие существа, более совершенные, чем Элохимы, наделили людей разумом, самосознанием, способностью распознавания Добра и Зла. Элохимы возревновали, ведь так их лишили полного духовного контроля над их творениями - отныне люди уже не могли им слепо подчиняться. И тогда «создатели» стали мстить... Элохимы, ветхозаветные «боги», ревнивые и мстительные, властолюбивые и жестокие, но выдающие себя за высших существ, помощников Бога, ангелов, являются подлинными оккультными хозяевами церкви. Церковные иерархи посредством магических ритуалов дают им возможность управлять миром людей и сами пользуются выгодами этого процесса. Еще черная магия жестоких и властолюбивых элохимов иногда требует испарений крови, эманаций страха и страдания. Маги в рясах и сутанах дают им такую возможность - всегда можно сыграть на слабостях человека, объявить кого-то дикарями или недочеловеками и устроить мессу-жертвоприношение в виде очищения человечества от «дьявольского семени». *********** Полный процесс трансмутации со знаком минус, стремительного духовного вырождения, приводит человека, втянутого в магический культ, к состоянию обесчеловечивания, полного ничтожества. Последователь культа может убивать, бомбить, травить без терзания совестью, потому что ни совести, ни души у него уже нет. А начинается эта духовная трансмутация с «мелочи», с откровения о том, что кто-то избранный, а кто-то неполноценен, недочеловек. Действуя в соответствии с определенным набором идей-положений общество свободных людей можно обратить в общество рабов, с жесткой «масонской» иерархией власти, тотальной долговой зависимостью граждан и правительств от финансовых корпораций. Бывает так, что магия жрецов не может дотянуться непосредственно до какого-то высокопоставленного политика. Не состоит он, к примеру, ни в каких масонских ложах, ни в каких сектах, не участвует ни в каких мессах и культах. Невозможно вложить в его подсознание в состоянии транса, во время ритуального «посвящения», никакие установки. Невозможно преподать ему в виде тайного - «эзотерического» - учения никаких расовых или мессианских теорий. И не является он легким посредником для потусторонних внушений или вселений. Тогда такого политика сначала нужно выбить из равновесия - эмоционального, ментального и духовного. И запугать, устрашить, чтобы он признал наличие власти «не от мира сего» и открылся воздействию. Так тоже делается большая политика. Черные оккультные ритуалы составляют ядро тайной - внутренней, для посвященных - церковной практики. Эта сторона деятельности Церкви еще не стала очевидным фактом для общества, поскольку ее секретность охраняется наиболее тщательно.
Представителей «элиты» общества духовно опекают черные маги Ватикана. Католические иерархи приобщают особо избранных, влиятельных и наиболее ценных из них к своей тайной ритуальной практике, тем самым, давая им вкусить еще и власть «не от мира сего». Для римско-католических магов человек с множественным расщеплением личности - это открытый канал для явления в земной мир существ иных духовных планов. Душа ребенка, подвергающегося регулярному жестокому насилию, боится возвращаться в свое тело, ставшее для нее местом неизмеримого страдания, и ее в этом теле с легкостью заменяют другие существа. Широкая практика насилия над детьми, происходящего в детских католических приютах, где счет изнасилованных и замученных детей идет на десятки тысяч, дает магам спецслужб и церкви богатый «человеческий материал» для ритуальной практики. С 2011 года более 64 выживших свидетельствовали в суде о ритуальных надругательствах со стороны представителей мировых элит во время отправления «Культа Девятого круга сатанинских детских жертвоприношений». Эти европейские аристократы, видные государственные чиновники, католические папы и кардиналы, политики и военные со всей Северной и Южной Америки и из стран Соединенного Корлевства создали тайную индустрию развлечений в виде охоты на людей. Для этого использовались частные лесные владения в США, Канаде, Франции и Голландии. Детей и подростков поставлял преступный наркосиндикат Октопус («Спрут»). Их раздевали до гола, насиловали и убивали в процессе охоты. Доказательства представлены в книге Кевина Аннетта «Hidden No Longer». Культ Девятого круга сатанинских детских жертвоприношений легко может скрывать свои преступления. Его адепты были хорошо обучены нацистскими специалистами по контролю над сознанием. В сеть педофилов, жертвами которой оказались Фиона Барнетт, Клаудия Маллен и Кристин Никола, входил д-р Джон У. Гиттингер. В интервью изданию «Независимая Австралия» она заявила, что Гиттингер издевался над ней и насиловал ее, когда она была еще ребенком. Фиона Барнетт указывает также в числе участников этих преступлений двух бывших премьер-министров Австралии, главу Парламента и комиссара государственной полиции. Сеть, объединявшая педофилов в Голландии, Европе, Канаде и США, в Австралии включала в себя полицейских, психиатров, психологов, актеров, писателей, политиков, преподавателей вузов и врачей. Голландский терапевт Тоос Нейенхейса свидетельствовал перед пятью судьями Суда Международного общего права в Брюсселе о пытках Фионы Барнетт на самой австралийской военной базе Холсворти. Их УЧАСТНИКАМИ БЫЛИ ВОЕННОСЛУЖАЩИЕ, КОМАНДИРОВАННЫЕ ЦРУ. В детстве она стала свидетельницей убийств детей, в которых ПРИНИМАЛИ УЧАСТИЕ ПРЕДСТАВИТЕЛИ ГЛОБАЛЬНОЙ ЭЛИТЫ, В ИХ ЧИСЛЕ БЫВШИЙ ПАПА РИМСКИЙ ДЖОЗЕФ РАТЦИНГЕР (JOSEPH ALOIS RATZINGER), ГОЛЛАНДСКИЙ КАТОЛИЧЕСКИЙ КАРДИНАЛ АФРИНК И СОЗДАТЕЛЬ БИЛЬДЕРБЕРГСКОГО КЛУБА ПРИНЦ НИДЕРЛАНДСКИЙ БЕРНАРД. Последней жертвой Ватикана, являющегося организатором Культа Девятого круга, стал судебный следователь суда ICLCJ. Он пропал без вести после того, как 3 июля предоставил в трибунал документы из секретных архивов Ватикана. Один из документов под названием Magisterial Privilege гласил, что каждый новый Папа перед вступлением в должность обязан пройти ритуал убийства младенца с употреблением его крови (убить младенца и выпить его кровь) во время совершения Культа Девятого круга сатанинских детских жертвоприношений. Очевидцы этих ритуальных убийств, совершаемых иерархами Ватикана, свидетельствовали перед судом ICLCJ. ibb.co/sC1Qmsj КОРОНАВИРУС. ЭТАПЫ ВЕЛИКОГО ОБМАНА БЕСОВЩИНОЙЭТАП 1. ЛАБОРАТОРИЯСтадия 1. ВИРУС — ПРИМАНКА «КОРОНАВИРУС»Создание вируса простуды с НИЗКИМ (до 10%) КОЭФФИЦИЕНТОМ ЛЕТАЛЬНОСТИ и с инкубационным периодом 14-30 дней для его максимального распространения.Вирус должен иметь сложный биологический код, чтобы его не смогли «взломать» в первый год работы.Вирус должен обладать схожими синдромами обычной простудой для нагнетания обстановки правдоподобности слухов его быстрого распространения и возможности «списать на новый вирус» любую ОРВИ.Параллельно должен быть разработан антидот указанного препарата на случай заражения заинтересованных лиц.Стадия 2. Основной вирус замаскированный по инъекцию от вируса — приманки.Создание препарата со смертельным вирусом (только инъекционное точечное распространение) с максимальным коэффициентом летальности (смертности) до 90% и инкубационным периодом 180-360 дней.Данный препарат в своём составе должен иметь вещество, быстро и полностью снимающий симптомы вируса — приманки. Новый вирус не будет передаваться по ВКП для контроля его распространения.Стадия 3. Разработка антидота основного вируса (биологического оружия).ЭТАП 2. ВИРУС_ПРИМАНКАСТАДИЯ 1. «Сброс» вируса — приманки по расчётным координатам в г.Ухань (через инфицированную еду).СТАДИЯ 2. По окончании расчётного периода распространения вируса в 60 -80 дней вброс информации об обнаружении опасного заболевания в мировые СМИ.СТАДИЯ 3. Создание единой повестки дня «КОРОНАВИРУС» во всех подконтрольных СМИ. Максимальное нагнетания информации подтасовкой фактов смертности(любая смерть от коронавируса), контроль новостей. Вброс идей о необходимости самоизоляции людей для создания их искусственного решения «готов на всё ради свободы».Формирование устойчивой добровольной коллективной потребности в «спасительной вакцине» всем человечеством. Ежедневное подогревание паники в СМИ.СТАДИЯ 4. Максимальное оттягивание времени до выхода «Спасительной вакцины» до полного покрытия вирусом — приманкой всего земного шара.Ежедневный наблюдение за подконтрольными лабораториями, которые разрабатывают антивирус с целью сбивать с «правильного пути», чтобы долго не получался результат. Ежедневный мониторинг результатов работы не подконтрольных лабораторий и при вероятности разработки реально действующей вакцины устранение этих лабораторий вместе со свидетелями.ЭТАП 3. ДОБРОВОЛЬНОЕ УМЕРЩВЛЕНИИ 6МЛРД человек. (Срок времени не указывается)Сообщение в СМИ: вакцина выпущена, она проверена, она доступна всем.Народ толпами выстраивается на добровольную вакцинацию (самоумерщвление). В первую очередь проводится принудительная вакцинация всех армий и силовых структур мира. Будет принуждение к вакцинации и ответственность за её отказ.Вакцинация точечная — распространяется только там, где необходимо сократить население.«Верхушке» будет необходима армия, обслуга и рабочая сила, необходимо оставить расчётное количество людей. Для них будет выпущена версия «чистой» вакцины, которая не будет содержать новый смертельный вирус.Эта вакцина завозится туда, где сконцентрировано всё нужное «верхушке» производство — Китай; и армия — это США. Весь Китай не нужен, а только рабочий класс.Отличить вакцины внешне будет невозможно. Одинаковые ампулы и надписи.Вероятны только физические микроразличия ампулы: вес, длина, ширина, форма в 1 мм или 1-2 грамма. Для определения партии яда от лекарства нужны суперточные весы или штангенциркуль.Например : Iphone 11 весит ровно 194 гр. Погрешность весом 1 гр. Если телефон будет весить 196 грамм и более, то это подделка.Как узнать, какая партия чистая, а какая с ядом?Ведь действие яда отложено на 6-12 месяцев. Нужен образец полной ампулы из партии, которой «уколят» нужного «верхушке человека», например: Путина, Трампа.СО ЗДРАВОМЫСЛИЕМ БЫТЬ ДОБРУ В НАРОДЕ!Чтобы Бесовщина нас услышала (поняла наш гнев), обо всём этом надо уважительно ШУМЕТЬ ВСЕМ НАМ!
Нелюди страшатся, когда их мерзкие планы становятся известны тем, против кого они направлены.Это странно, но они единственно чего бояться - это публичной огласки их деятельности, когда это делается спокойно и правильно. Без СКВЕРНОСЛОВИЯ. Это значительно подрывает их "праведный" авторитет. Ведь имеют они вид «достойных» людей. |
AuthorWrite something about yourself. No need to be fancy, just an overview. Archives
January 2021
Categories |