Šodien mums pētījums – kristības. Kam mums kristības, ja mēs jau piedzimstam vienoti (celostnije), viss mums ir nepieciešamais, visu dod Radītājs mums jau no dzimšanas, mūs pēc tam bērna vecumā nes uz baznīcu un krista.Kas notiek smalkajā plānā. Tajā līmenī, ko neredz mūsu fiziskās acis. Kas notiek, ko no mums atņemj vai ko mums iedod. Kā tas turpmāk ietekmē mūsu dzīvi. Kā ietekmē mūsu likteni, mūsu attiecības ar apkārtējiem, mūsu realizāciju dzīvē, galu galā – mūsu laimi. Mūsu iekšējo stāvokli. Pie mums regresīvajā hipnozes stāvoklī divas meitenes, Tatjana un Juļa. Kas notiek, kad cilvēks ierodās šajā pasaulē, vai viņam ir saikne ar zemi, ar dieviem. Viņa enerģētiskā ķermeņa stāvoklis. Cilvēkam ir vairāk smalkie ķermeņi, viņam ir saikne ar zemi un ar Vienotās apziņas avotu, no kura viņš ir ieradies.Šo Vienotās apziņas avotu mēs saucam par Dievu, Vienoto Radītāju. Tā ir tāda Gaismas plūsma, kura ieiet galvā. Kas pa šo plūsmu plūst ? Ko dod šī plūsma ? Dod enerģiju, informāciju, tā ir resurss.Vēl kas ir ? Tur ir ļoti daudzi faktori. Nauda ? Plūsma dod visu, cilvēkam kas piedzimst, jau sākotnēji dod pilnu komplektu, tas ir materiālais nodrošinājums, tie ir laimīgie notikumi dzīvē, veselība, pašrealizācija, un ļoti daudz kas cits. Zināšanas, spējas, talanti (ja vien nav čakru bloki no iepriekšējām dzīvēm, talanti – svadistāna čakras bloks, piezīme tulkotāja, blokus var noņemt pamodināta kundalini enerģija), dažādas iespējas dzīvē, tas tiek dots katram cilvēkam, pie dzimšanas. Tas komplekts, elementārs, ar ko viņš ierodās, uz Zemes. Tā ir arī materiālizācija, kā šāds vārds cēlies, iemiesošanās. Šo visu spēju un lietu iemiesošanās reālajā dzīvē – to dod laba šī saikne, ar zemi. No tēva debesu iet enerģētiskā saikne, no mātes zemes iet materiālā saikne. Un tas viss materializējās mūsu pasaulē. Jā, tas notiek fiziskajā plānā. Sanāk ka cilvēks izmanto savas domas, modelē, materializē, iemieso dažādas lietas, savas idejas. Labi, piedzimst bērnus, vecāki izvēlās krusta vecākus, svešus cilvēkus, kuriem ir jātur bērns, iet uz šo iestādi, baznīcu, apskatīsimies uz kādu svētdienu, kad dzirdamas mežonīgas raudas šo bērnu ,baznīcā esošo, krustīšanas laikā, kas tur notiek ? Es biju ticīgais, gāju uz baznīcu tajos laikos agrāk un nevarēju fiziski tur atrasties, dēļ šīm raudām. Man dvēsele pilnīgi lūza no šīm raudām, kliegšanas, spiedzieniem. Viņus vardarbīgi iemērc kaut kur tur. Veic rituālus, ko tur smērē viņiem, krustus liek uz viņiem kādus. Kāpēc bērni raud, nevis priecājās ? Ko viņi tur, savienojās ar dievu ? Kapēc viņi nepriecājās, kapēc viņi kauc, un daži pat raujās laukā, mēs nesen skatijāmies video tādu, kur bērns izlocijās atgrūdās, bet garīdznieks viņu satvēra un faktiski slīcināja kristību traukā. Kas patiesībā notiek šajos kristību brīžos, uz 1,2,3 atbilde... Tā arī notiek patiesībā. Dvēsele šajā brīdi pretojās notiekošajam. Dvēsele ir tīra, bet notiek faktiski vardarbība. Var redzēt, ka dvēseli it kā sasien. It kā skavas papildus. Parādās kaut kāda nasta, tiek uzlikta krava šai dvēselei. Jūtu ka tiek papildus kāda lieka atbildība uzkrauta. Vēl nāk info, kad bērns piedzimst, kad aizverās avotiņš ? Kā kuram, dažam 9 mēnešos, dažam ap gadu vecumā. Nāk info, ka kamēr bērnam avotiņš ir vaļā, līdz viena gada vecumam, nāk ļoti spēcīgs informācijas un enerģijas plūdums no Avota (Bērni ir savienoti ar Dievišķo,atvērta 7-tā čakra, piezīme). Un ļoti svarīgi, baznīca, tā pieprasa lai kristītu bērnus cik vien iespējams agrāk. Līdz tam laikam, kad aizvērsies avotiņš. Jo tad šī plūsma no Avota, Radītāja mūsu – baznīca to paņemj un pārslēdz uz sevi, bet bērnu pieslēdz baznīcas plūsmai. Tas ir, baznīca paņemj sev šo milzīgo resursu, potenciālu. Baznīca aplaupa bērnam šo resursu, kas domāts, lai visas dzīves laikā izplēstos, izpaustos. Un vietā baznīca dod ļoti sīku, mazu savu plūsmu, kaut kāda elementārās lietas tikai. Mēs daudzreiz seansos redzejām, ka šo plūsmu tā tieši ņemj un savāc, savā pusē, baznīcas religiskajam egregoram, kristietībai.Bet tai pat laikā bērnam uzkrauj kopējo atbildību, no reliģiskā egregora, par visiem šajā egregorā esošo cilvēku grēkiem (negatīvā karma). Tiek uzkrauta bērnam sveša karma. Kā ari kopējā cilvēces karma, cilvēciskā. Visi grēki, kuri bijuši, kurus mums saka, ka mēs grēcīgi. Pat ne visi grēki, bet to , kas radījuši šo egregoru (nenosauc kuri tieši, jo visi to zina tāpat), grēki.Plus ir tāda sajūta, kā ari pie varas esošo grēki tiek uzlikti. Tos kuri izveidojuši kristietības egregoru, viņi veic šeit uz planētas savus (tumšos) darbus, un savu šo karmu nomet mums, uz parastajiem cilvēkiem.
0 Comments
Leave a Reply. |
AuthorWrite something about yourself. No need to be fancy, just an overview. Archives
January 2021
Categories |