High school is a time that begins as a rite of passage from middle school and can end in questioning whether any of the information that is being stuffed into the brain will ever really be useful. Classes that encourage health, like Physical Education are being cut and rigorous spitting out of useless facts (or lies) is required. Students are forced to learn complex math equations that may never be used in life outside of the classroom. They then go on to graduate having no idea how to actually survive on their own.
Let’s look at some statistics. The rate of college attendance for high school students is somewhere around 70 percent. The official four-year rate for graduation is about 33 percent. That means roughly 70 percent of high school students may end up in real-life situations pretty quickly and may be doing so very unequipped. The roots of Home Economic classes began at MIT with the first woman admitted to the college, Ellen Swallow Richards. She continued on to become a chemist and instructor at the school and helped to create MIT’s Women’s Laboratory, which existed from 1876 to 1883. The goal of the lab was to advance the scientific education of women at the Institution. One area of Richard’s focus was to make the home an efficient running machine. The first home economics courses incorporated a variety of scientific disciplines into the classroom and aimed to professionalize the work of women. According to the Chemical Heritage Foundation, “Richards was very concerned to apply scientific principles to domestic topics — good nutrition, pure foods, proper clothing, physical fitness, sanitation, and efficient practices that would allow women more time for pursuits other than cooking and cleaning.” What started off as “Home Economics” eventually changed to “Family and Consumer Sciences.” The seven areas of life skills that are covered in the class were: Cooking; Child Development; Education and Community Awareness; Home Management and Design; Sewing and Textiles; Budgeting and Economics; and Health and Hygiene. In a nutshell: life skills. One could expect to learn how to prepare nourishing meals, care for a child, organization, mending clothes, shopping within a budget and how to care for an unwell family member while also keeping the rest of the family healthy. With so many students being thrown into real life at an early age, in a culture where independence is glorified and simultaneously the support of the community has been all but extinguished, it’s hard to imagine a class like this not existing. Students may leave the protective nest of the nuclear family being able to solve f’x=x(2 ln x+1), but may not know how to meet the basic needs of the baby that they are about to take care of in an unexpected pregnancy. College students strapped for time and cash are at the mercy of department store clothes and shopping rather than having the skills to mend a pair of holey jeans in five minutes. Stereotypes of “bachelor meals” are enforced by males really and truly just not knowing how to prepare themselves delicious, healthy and nourishing meals. How do history classes, where we learn only what the dominant culture has to tell us about manifest destiny take precedence over basic living education? So while Home Ec started off as a feminist pursuit, it seems time to bring it back and offer it as a required course for all students to be fully prepared for life outside of their growing-up situation, whether that be college life or the Standard American Life. We can even give it a modern name that the kids will understand, like Adulting 101. Maybe even #Adulting. One woman wrote about her time in high school in rural Missouri, where Home Ec and Shop were both electives, but if a student wanted to take one, they had to take the other. Imagine a generation of students, feeling confident in preparing meals AND changing the oil in their car that was bought with consideration of what they could afford in both car payments and insurance requirements. Ideally, we would be living in communities and children would be learning these skills from the very start. Realistically, we are living in a very fractured society, where children are sitting in front of a screen and dinner comes from a delivery person. We are being kept from the knowledge of maintaining a harmonious, well-flowing home space. Often, both parents are at work and a child never really witnesses an adult “homemaking.” Clearly, schools could go a lot further in preparing students to be successful in life. While there is a time and a place for academics, the majority of one’s life is filled with the moments that the knowledge gained in a Home Ec class would benefit. Most mathematics that a person will use ACTUALLY later in their lives can be learned easily early on in the school venture. Making food? Doing laundry? Caring for a child who is vomiting and knowing when to treat them for dehydration? What does dehydration even look like? How do I know if I’m dehydrated? Bringing back Home Ec seems like an, “of course.” It is one of the answers to the questions around what makes a successful human. Questions that have to do with what we are preparing our children for. What do we want to prepare our children for? Are the lessons we know to be important for our children aligned with the Culture’s lessons? And if they are not, are we, as parents and caretakers of these children, willing to stand up to the Dominant Culture and say enough is enough? Are our children enough to demand a change? Ainārs Kadišs pārdomas par lauku dzīvi.Es tiešām gribētu, lai šādi raksti paliktu pagātnē. Diemžēl, tie aktualizējas arvien vairāk...
Ainārs Kadišs Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu tikt apsūdzēts patriotisma trūkumā. Bet patiesība ir cita. Patiesība ir tā, ka šī zemīte, kuru sauc par Latviju un kuru es saucu par Dzimteni, iet iznīcības virzienā jau daudzus gadus. Tā novesta līdz agonijai tieši valsts darbošanās rezultātā. Un mani tas neatstāj vienaldzīgu. Jo es mīlu Latviju. Vēl nekad tuvākajā zināmajā vēsturē Latvijai nav bijuši tik slikti saimnieki. Vai tie bijuši zviedri, vai vācieši, vai krievi – neviens režīms nav tā izretinājis latviešu tautas rindas, neviena vara nav tā izsaimniekojusi Latvijas lielāko dabas bagātību, ko mēdza saukt par zaļo zeltu – mežus, neviena no iepriekšējām varām nav tik parazītiski ekspluatējusi iepriekšējo režīmu un cilvēku radītās vai nosargātās materiālās un nemateriālās vērtības. Nekad vēl cilvēki nav tik masveidīgi bēguši no šejienes.Viņi bēg no Latvijas valsts. Šķiet, neviena iepriekšējā vara nav tik ļoti noplicinājusi Latviju un nav bijusi tik atklātā kara stāvoklī ar tautu. Pat padomju vara – nē. Latvijas valdība ir mazinājusi dievbijības un saucamo “tradicionālo” reliģiju ietekmi un agresīvi ieviesusi visnecilvēcīgāko reliģiju no visām – to, ko mēdz saukt dažādos vārdos, proti: kapitālisms, tirgus ekonomika, rietumu sistēma, demokrātija utt. Nosaukumi dažādi, bet būtība viena – tā ir reliģija. Pie tam – akla reliģija. Naudas reliģija. Un šeit es nesaku, ka nauda kā preču un pakalpojumu ekvivalents nebūtu vajadzīga. Es tiešām runāju par reliģiju. Kad cilvēks tic tam, kas nav fakts. Jo tikai akls un stulbs cilvēks var ticēt tādām aplamībām, kā “tirgus visu noliks savā vietā”, “tirgus visu sakārtos”, “vajag attīstīties un paaugstināt konkurētspēju” utt. Patiesība ir krietni nepievilcīgāka – nekas netiek “sakārtots”, un nekas nenostājas “savā vietā”. Vienkārši – lielākais aprij mazāko. Vai, Latvijas gadījumā – tas, kas pie varas, nospiež to, kurš pie varas nav. Un viss. Sakārtots. Šim “attīstības” interesantajam rezultātam es pievērsu uzmanību jau pasen, veidodams savu zemnieku saimniecību, tādēļ ilustrēšu sistēmas darbību ar piemēriem no lauksaimniecības jomas.. Vēl deviņdesmito gadu sākumā laukos valdīja saimnieciskā rosība. Visiem bija darbs, cilvēki savās nelielajās piemājas saimniecībās ražoja un apgādāja ar visaugstākās kvalitātes, ekoloģiski tīru pārtiku ne tikai sevi un savas ģimenes, bet arī daudzos pilsētas radus. Radiņu automašīnas pēc ciemošanās laukos devās uz Rīgu gandrīz vai “pakaļas” pa zemi vilkdamas. Visi priecīgi – gan laucinieki, gan pilsētnieki. Bet...Kas bija ieguvums vieniem, tas zaudējums – otriem. Kapitālistiskā sistēma, kura būtībā ir parazītiska, un cilvēki, kuri aiz tās stāv, nevarēja samierināties ar šādu notikumu gaitu. Turpmāk tekstā sauksim viņus par “Trešo”. Pamazām, pamazām viņi iespraucās pa vidu dabiskajam “ražotājs – patērētājs” formātam un sāka audzēt savu - parazītisko, laupījuma daļu. Ķēdē “ražotājs-pārstrādātājs-tirgotājs-pircējs” tirgotājs sāka diktēt noteikumus. Šādos apstākļos vidējie posmi, lai palielinātu savu peļņu, samazināja lauksaimniecības produktu iepirkumu cenas, un daļai ražotāju, lai izdzīvotu, bija jāpaplašinās, bet daļa pārtrauca savu saimniecisko darbību. Vēl pēc laiciņa arī daļa no tiem kuri bija “attīstījušies” un “paplašinājušies”, arī pārtrauca savu darbošanos un viņu īpašumus un zemes pārņēma skaitliski arvien mazāks ražotāju atlikums. Lieki teikt, ka, neskatorties uz iepirkuma cenu zemo līmeni, pircējs neko neieguva – cenas veikalos tikai auga... Pa to laiku... “Trešais” - starpnieks, nekaunīgā, valsts atbalstītā veidā audzēja ekonomiskos muskuļus un sāka diktēt noteikumus. Visspilgtākais piemērs tam ir piena ražošana. Starpnieks ķērās pat pie valodas un vārdu nozīmes mainīšanas. Visaugstākās kvalitātes 5% pienu, ko slauc zemnieks, viņš nosauca par “izejvielu”, no kuras iegūst...pienu. Bet tas 0,5% dzēriens, ko “trešais” ir smuki iepakojis un pārdod kā pienu, NAV piens. Dabā tāda produkta nav. Vienkārša iemesla dēļ – neviena, pat viskārnākā govs, kas pat nespēj nostāvēt kājās un skatās nāvei zobos, neiedos pienu ar tik zemu tauku saturu; viņa vispirms nobeigsies.Korekti būtu saukt to citā vārdā, par kādu piena dzērienu, piemēram. Bet “trešajam” tas nav izdevīgi. Jo par “izejvielu” var maksāt maz, bet ūdeņaino dzērienu baltā krāsā nosaucot par pienu – dabūt daudz. Bet pa vidu – var nokrejot “izejvielu” un saražot no tās sviestu, krējumu, biezpienu un sieru. Vai jūs zināt, ka vēl pirms pārdesmit gadiem praktiski katrā pagastā bija sava pienotava? Vai jūs būtu pret iespējai nopirkt svaigus, kvalitatīvus un lētus piena produktus? Iespējams, ka daudzi arī būtu pret, jo vienkārši vairs neatcerās vai nezina, kā īsti produkti garšo. Un kādu ietekmi uz veselību tie atstāj. Bet tas ir cits stāsts. Vārdu sakot – ražošanu “optimizēja” un pakārtoja nevis iedzīvotāju, bet tirgotāju, lielveikalu īpašnieku interesēm, sākot ražot izstrādājumus ar gariem derīguma termiņiem. Ražošanas “attīstības' un “modernizācijas” rezultātā pircējs nu varēja iegādāties nedēļu vai pat mēnesi vecu produktu, kurš izskatījās un garšoja kā svaigs. Un, neskatoties uz iepirkuma cenu smieklīgi zemo līmeni, pircējs no tā neko neieguva. Starp citu, Latvijas jaunākajā vēsturē bija prezidents, kuram šis pārstrādātāju – tirgoņu diktāts nešķita pareizs. Prezidents atļāvās publiski paust viedokli, ka “zemniekam vajadzētu saņemt par pienu vismaz pusi no veikala cenas”. Ko lai saka – prātīgi vārdi. Citādās domās bija kāds no “trešajiem” - bēdīgi populārs piena pārstrādes rūpnīcas īpašnieks. Viņš publiskā telpā žultaini paņirdza, ka “prezidents izceļas ar patīkamu naivumu”... Bet atgriežamies pie velnišķīgās sistēmas, kuru sauc par kapitālismu un kurš nu ienāca Latvijas laukos. Kapitālisma amoralitāte un spēks ir idejā, ka visu var nopirkt par naudu. Visu. Par šo stulbo domu varētu tikai pasmaidīt, bet – nekā. Naudas reliģijas adepti, cilvēki, kas tic, ka viss – zeme, meži, ezeri, ūdens, dzīves telpa, izglītība, veselība, kultūra, drošība, cilvēki, cilvēku orgāni, sievietes, vīrieši, utt. ir izsakāms naudas izteiksmē, nu ir piešķiruši naudai gluži vai maģiskas īpašības. Visi tagad domā – būtu tik nauda, tad būs arī laime. Bet – atkal nekā. Laimes kā nav, tā nav. Interesanti ir tas, ka pat no šīs naudas reliģijas sistēmas smagi cietuši cilvēki turpina uzskatīt, ka kapitālisms ir labs un pareizs. Un maz ir to, kuri saprot, ka sistēma, kāda pašlaik valda Latvijā, ir materiālo vērtību pārdale. Jo bagātāki kļūst vieni, jo nabagāki – citi. Laukos tas vizualizējās zemes īpašumu pārdalē. Man bija interesanti un, vienlaikus, bezgala skumji redzēt, cik kāri laucinieki lasīja krāšņos, ilustrētos žurnālus par lauksaimnieciskās ražošanas “modernizāciju”, “attīstību”, “optimizāciju” un tml. Viņi savā vientiesībā ņēma dāsni piedāvātos kredītus un līzingus, neaizdomādamies par to, ka Jānim “attīstoties”, kaimiņu Pēterim būs jābrauc uz Īriju sēnes lasīt, bet pēc laiciņa “attīstoties” kaimiņu Jurim, arī Jāņa zemīte mainīs saimnieku. Jo “paplašināties” un “optimizēt” ražošanu var tikai uz kāda kaimiņa rēķina...Un tā – līdz pagastā būs palikuši vien daži “lielsaimnieki”. Lai izveidotos viena 1000 ha lielsaimniecība, apmēram 40 ģimenēm bija jāzaudē/jāpārdod iekopta saimniecība, kura bijusi spējīga nodrošināt ar visu dzīvei nepieciešamo daudzus jo daudzus cilvēkus. Tagad tām– ceļš zem kājām. Vai eksistēšana cilvēka cieņu pazemojošos apstākļos. Jo valsts viņiem nepalīdzēja. Tieši pretēji – valsts visādi veicināja genocīdu pret tautu, īpaši laukos dzīvojošajiem, nekaunīgi izmantodama ar viltu, meliem un nekaunību iegūto varu. Nu sakiet – kam man tāda valsts vajadzīga? Mana vectēva saimniecība ar tās 13 ha zemes spēja nodrošināt ar uzturu un naudu astoņu cilvēku ģimeni. Retorisks jautājums: kādēļ mūsdienās vienam saimniekam ir jāapstrādā 1000 ha? Lai dzīvotu?...Loģiski spriežot un ņemot vērā milzīgo tehnikas progresu, vajadzētu būt pretēji – ražošanai lētākai un efektīvākai, darba dienai – īsākai. Bet – nav. Kurš un cik cilvēki ir ieguvēji no lielsaimniecību izveidošanas daudzu jo daudzu nelielu, bet dzīvotspējīgu ģimenes saimniecību vietā? Jā, tagad laukos strādā ar dārgiem, protams – līzingā pirktiem traktoriem un kombainiem. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ sistēmai viņi der labāk, nekā tie saimnieku un saimnieču tūkstoši, kuri apdzīvoja Latvijas laukus agrāk. Jo lielsaimnieks vispirms baro augļotāju - banku un līzinga kompāniju, bet pēc tam – savu ģimeni. Vienu ģimeni. Bet tie neskaitāmie saimnieki, kuri bija pirms viņa, vispirms baroja savas ģimenes, bet to, kas palika pāri – pārdeva. Un kapitālisma simbolam – bankām no šīm nelielajām, bet efektīvajām saimniecībām nekas neatleca. Ko nu?! Skaidrs - nepieciešamas reformas... Bija laiks, kad lauku saimniecība ar divām govīm varēja izbarot veselu ģimeni, un vēl nopelnīt pietiekoši daudz naudas. Drīz vien tam jau vajadzēja sešas govis. Tad – divpadsmit. Tad – divdesmit. Pirms dažiem gadiem par minimālo slaucamu govju skaitu rentablai saimniekošanai tika uzskatīts piecdesmit. Pašlaik – nezinu, bet zinu, ka jau ir fermas, kur govju skaits sasniedz sešus simtus. Vienam saimniekam! Protams, viņam ir daži kalpi, iespējams – bijušie saimnieki. Un tas, ka saimnieki kļuvuši par kalpiem nebūt nav tādēļ, ka viņi slikti saimniekoja. Vienkārši – kapitālismā tā kroplīgajā, antihumānajā veidā tā ir iekārtots, ka, lai kāds kļūtu bagāts, daudziem jākļūst nabagiem. Kā tajā spēlē, kur uz desmit spēlētājiem ir deviņi krēsli. Spēlētājs, kuram pietrūkst krēsla, nav ne ar ko sliktāks par pārējiem. Vienkārši – kādam jāpaliek ārpusē. Un tā – visu laiku. Astoņi krēsli, septiņi, seši. Vienmēr kāds paliek ārpusē. Bet viņa un viņa ģimenes liktenis nevienu neinteresē. Pat ieviesuši jaunvārdu – lūzeris...Sak – nemāk strādāt. Un tas, ka “lūzeris” ir ilgus gadus sekmīgi saimniekojis, vairs neko nenozīmē. Kapitālisms, piemānījis cilvēkus ar saldām pasakām par ražošanas modernizāciju, nu ir atņirdzis zobus...Bet daudzu nelielu saimniecību nomaiņa ar mazskaitlīgām, bet lielām palīdz sasniegt arī citus kapitāla turētāju un cilvēknīdēju mērķus, neskaitot augļotāju peļņas nodrošināšanu. Un proti - sociālo problēmu, tādu kā bezdarbs, nabadzība un demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, radīšana. Es teiktu – mākslīga un ļaunprātīga radīšana. Runājot par teritoriju un zemi, kas, neapšaubāmi ir svarīga valstiskuma sastāvdaļa, situācija ir pat bēdīgāka, kā sākumā šķiet. Jo... Lielsaimnieki, kuri iegūst “īpašumā” zemi, arī ir tikai bandinieki nelietīgā zemes sagrābšanas shēmā; viņi izdara “melno darbu” - apvieno nelielos zemes gabaliņus lielākos. Jo tie, kas viņus finansē, negrib “krāmēties” ar mazajiem lauciņiem. Pie tam - var būt sarežģīta to iegāde, ja pircējs neprot latviski. Jo lielsaimnieks nepērk zemi par savu naudu. Parasti tiek ņemts aizdevums, un jauniegūtā zeme automātiski kļūst par ķīlu, bet aizdevuma neatmaksas gadījumā – pāriet naudas aizdevēja īpašumā. Otrkārt – pat savu līdzekļu ieguldīšanas gadījumā zeme kalpo kā nodrošinājums citiem kredītiem. Bet to lielsaimniekiem parasti ir daudz. Viens-divi neražas (vai mākslīgi izraisīti zemu graudu cenu) gadi, un - uzminiet, kam piederēs Latvijas āres?... Šeit es runāju par atlikušajām. Jo liela teritorijas daļa jau ir iztirgota. Un tagad es pateikšu kaut ko tādu, par ko daudzi lasītāji metīsies man virsū un krāsos “sarkanu”. Es uzskatu, ka VISĀM DABAS BAGĀTĪBĀM, tādām, kā zeme, meži, ezeri, upes,dabas pieminekļi utt. IR JĀBŪT VALSTS (tautas) ĪPAŠUMĀ. Un lūk, kādēļ. Pakļaujot visu naudas sistēmai un padarot par pirkšanas-pārdošanas objektu, mēs ne tikai pakļaujamies totālai demoralizācijai, bet varam palikt vispār bez nekā. Jo, piemēram, tāda liela transatlantiska kompānija, kā “Coca-Cola”, varētu nopirkt visu mazo Latviju, šķiet, bez liela roba savā budžetā. Jau tagad daudzviet Kurzemes jūrmalā vietējais var paskatīties uz jūru tikai pa gabalu – vācieši izpirkuši piekrastes zemi un aizlikuši priekšā sētas. Liepājas pusē – lietuvieši. Zemgalē – dāņi. Piemēru ir daudz. Pat kapitālisma apstākļos šeit varētu no tāda scenārija izvairīties, ja tautai būtu krietna valsts, kas to pasargātu. Bet nav...Vērojot šodienas (arī vakardienas un aizvakardienas) notikumus, ir acīmredzami, ka Latvijas valsts un cilvēki, kas to pārstāv, nav tautas draugi un nepārstāv tās intereses.Bet arī tas vēl nav viss. Atšķirībā no nelielajām, bet nosacīti neatkarīgajām saimniecībām, kuras, pārsvarā, saimniekoja diezgan “zaļi”, lielsaimniecības, kuras ir orientētas uz maksimālas peļņas gūšanu, ir viegli manipulējamas un saimnieko “konvencionāli”. Tas nozīmē, ka ražošanas procesā tās pielieto ar likumu atļautu ķīmiju, kas palīdz palielināt ražu vai paaugstināt rentabilitāti. Un te rodas milzīgas problēmas. Tiesa gan – ne ražotājiem un arī ne tirgotājiem. Tās rodas pircējiem un patērētājiem, jo daudzi preparāti, piemēram plaši pielietotais “Raundap” (glifosāts) pēc daudzu pētījumu rezultātiem, negatīvi iedarbojas uz cilvēku veselību. Īpaši – uz reproduktīvo. Ir viedoklis, ka šis preparāts izraisa arī vēzi. Daudzās pasaules valstīs tas jau ir aizliegts. Nevar nepieminēt, ka “Raundap” lielražotājs ir “Monsanto”, kas savu slavu ieguva jau Vjetnamas kara laikā. Koncerns ražoja amerikāņu armijai preparātu “Agent Orange”, ar kuru migloja džungļus, lai kokiem nobirtu lapas un vjetnamieši zem to lapotnēm nevarētu paslēpties. Tas sakropļoja cilvēkus un vēl ilgi pēc kara nomiglotajos apvidos dzima ļoti daudz bērnu ar iedzimtām patoloģijām. Tagad tiek indēta Latvijas zeme. Atsevišķs stāsts ir par parazītiem – augļotājiem, kurus tagad, nezin kāpēc sauc par finansistiem, komersantiem, bankām, kredītiestādēm vai vēl kā citādāk. Jo augļotājs neskan sevišķi smalki. Bet precīzi izsaka būtību. Parazīts – augļotājs nesēj, nebūvē, neapkalpo pie galda. Viņš nedara neko sabiedrībai derīgu, bet pārtiek no citu darba. Bet nauda pie viņa plūst. Nauda, kurai piešķīruši vērtību tie, kuri kaut ko dara. Bet vistrakākais – piesaistot cilvēkus naudas sistēmai tās viskroplīgākajā formā, augļotāji iegūst varu pār tiem! Šajā sistēmā arī politiķi, pārsvarā, ir tikai bandinieki. Viņi realizē virs viņiem stāvošu spēku intereses, par ko tiek dāsni atalgoti. Lieki teikt, ka tie ir Jūdasa graši, kuri, pēc neatceļamā “ko sēsi, to pļausi” likuma, to ņēmējiem sagādās Jūdasa liktenim līdzīgu. Nu neticu es tam, ka tautai nolaupītais varētu nest laimi un labklājību! Nāk prātā sens teiciens: “Slepenībā ēsta maize garšo lieliski, bet pēc tam mute pilna zvirgzdu”. Ekonomikai ir jākalpo katra cilvēka interesēm, tai jābūt vērstai uz cilvēka vajadzību apmierināšanu, nevis uz īpašumu un citu materiālu vērtību pārdali par labu naudas zuteņa turētājiem. Viņiem nekad nebūs gana un nekad viņi nepateiks – pietiek!” Vēstures ratu mēs atpakaļ pagriezt nevaram. Un nevajag. Mēs varam mācīties no savām kļūdām un rūgtās pieredzes un pārstāt atkal un atkal kāpt uz grābekļa. Cilvēku, kurš bez mitas atkārto vienu un to pašu kļūdu, sauc par muļķi. Kā lai sauc tautu, kura to dara jau daudzus gadus? Kā lai sauc tautu, kura ir radījusi simtiem miljonāru, pati kļūdama tik nabadzīga, ka masveidā jādodas uz svešām zemēm laimi meklēt? Bet atlikušie...Atlikušie turpina rātni tecēt uz vēlēšanām un cerēt, ka kaut kas mainīsies. Mainās jau ar...Bet – ne uz labu. Jo daudzās Latvijas politikas ikonas - tipiņi, kuru sejas nenozūd no TV ekrāniem jau padsmitiem gadu, kļūst arvien treknāki un nekaunīgāki. Bet arī viņi nav neko gudrāki par tautu. Jo parazīts, kuram ir kaut neliels intelektuāls potenciāls, saprot, ka viņš var dzīvot tikai tik ilgi, kamēr dzīvs ir upuris. Kad nebūs vairs ko sūkt, arī parazītam jāiet bojā. Pret to nebūtu nekas iebilstams, bet slikti ir tas, ka upuris nobeidzas vispirms, tādējādi viņam izpaliek pat gandarījums par parazīta galu. Latvija ir tik tuvu aiziešanai vēsturē, kā, šķiet, nekad. Demogrāfiskā situācija ir drūma. Bet tā ir tautas veselības un labklājības rādītājs. Nē, nē - ne bagātības. Arī bagātās valstis izmirst. Labklājības. Tā ir tad, kad cilvēkam visa nepieciešamā pietiek, kad viņam nav stresa par izdzīvošanu vai rēķinu nomaksu. Kad viņam nav stresa, ikdienā redzot netaisnību un nekaunību tiesu sistēmā, vai stresa no tā, ka regulāri tiek mainīti spēles noteikumi, izgudroti jauni un celti esošie nodokļi utt. Labi klājas cilvēkam tad, kad viņš var neraizēties par savu bērnu nākotni. Kad var būt drošs, ka vecumdienās viņu nenomaksāta īpašuma nodokļa dēļ neizliks no paša celtās mājas. Kad ar no Latvijas aizbēgušajiem radiem un draugiem atkal varēs satikties šajā zemē aci pret aci, nevis paretam sazināties ar viņiem “Skaipā” . Kad par korupciju un/vai savtīgu amata vai stāvokļa izmantošanu vainīgos sauks par noziedzniekiem un liks cietumā. Labklājība var būt tikai tad, ja valda taisnība. Tā visa mums nav. Un te nav vainīgi nav ne krievi, ne zviedri, ne vācieši. To ir panākusi Latvijas valsts ar savu iedzīvotāju – gan vientiešu un muļķu, gan vienkārši paklausīgu, labticīgu un naivu cilvēku atbalstu. Tas nav apvainojums, bet secinājums. Saka, ka katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Ja tā, tad diagnoze tautai ir smaga...Bet man latviešus un citus Latvijas iedzīvotājus ir žēl. Man šķiet, ka viņi jau pārpārim samaksājuši par visu savu naivumu un visām savām kļūdām. Es, personīgi, esmu noguris no šīs valsts. Vēl nekad tās funkcionāri nav apjautājušies par manu vai manas ģimenes labklājību. Līdz šim viņus interesējis ir tikai viens – cik no manis var dabūt. Un viss. Tādēļ es gaidu tās galu, uz ko tā pārliecinoši virzās. Jo agonija nevar ilgt mūžīgi. Saka, ka “katram melnam mākonim ir zelta maliņa”.Kaut kā gals ir kaut kā cita sākums. Man ir cerība, ka tas, kas nāks vietā, būs labāks. Labāks un draudzīgāks Latvijas tautai, katram tās iedzīvotājam. Savējais. Es gaidu, ka Latvijas tautai būs pašai sava - tāda valsts, kura kalpos cilvēkiem, kura, pirms uzlikt naudas sodu vai paaugstināt/piedzīt nodokli pajautās – kā tu, draugs, dzīvo? Kā jūs iztiekat? Ar ko var palīdzēt? Tādu valsti es uzturēšu ar prieku. Bet pagaidām...Pagaidām es gaidu saucienu – Karalis ir miris! Lai dzīvo karalis! Par dzīves jēgu
1. Kas ir dzīves jēga? Visbūtiskākā cilvēka pamatatziņa(svarīgākais dzīves jautājums), kasnosaka cilvēka uzskatus, mērķus unrīcību. Daudzi cilvēki nezina atbildi uz savu svarīgāko dzīves jautājumu, nesaprot tā būtiskumu un vispār neaizdomājas par dzīves jēgu, kas rada viņu dzīvē pārpratumus un padara viņus par ļaunu cilvēku manipulāciju upuriem. Dzīves jēga ir atbilde uz jautājumu, kādēļ vispār cilvēks dzīvo, kam viņš šajā dzīvē ir noderīgs un ko viņš šajā dzīvē grib sasniegt un izdarīt. Atbildot uz dzīves jēgas jautājumiem maziski, cilvēks pats sevi noniecina un devalvē. Piemēram, uzskatot par dzīves jēgu pelnīt daudz naudas, cilvēks sevi padara par pērkamu dvēseli, naudas vergu un nostājas uz ceļa, pa kuru ejot viņš kļūs par ļaunu, zemisku cilvēku. 2. Dzīves nejēgas pamatatziņas Plaši izplatīti maldi: Viss ir relatīvs. Dzīve ir bezjēdzīga. Dzīvei jēgas nav. No tā izriet: Dzīves jēga ir “baudīt dzīvi” (jādzīvo, ja jau dzīvo, jāgūst no dzīves viss patīkamais, ko var gūt, un jāizvairās no visa nepatīkamā; jāizbauda ik mirklis, jātiecas pēc patīkamām sajūtām un maksimāli jāizvairās no sāpēm un grūtībām) 3. Dzīves nejēgas sekas “Dzīves baudīšana” kā dzīves jēga = egoisms – Egocentrisms – Sabiedrisko struktūru sairšana (Visi domā tikai par sevi, neviens negrib būt tas muļķis, kuram jāvelk viss vezums un kuram pārējie kāpj uz galvas) – Negatīvi dzīves apstākļi, dzīves kvalitātes pasliktināšanās – “Dzīves baudīšanas” iespēju samazināšanās – utt. uz leju … 4. “Dzīves baudas” Jutekliskās baudas · Garšīgi paēst, izgaršot ēdienus un dzērienus, pierīties · Masāžas, sekss, seksuālās dzīves “dažādošana”, seksuālās perversijas · Komforta (maksimāli iespējama bezgrūtību, bezpiepūles) esamība Apziņas izmaiņu baudas · Apdullinoša mūzika · Smēķēšana, alkohols, narkotikas Emocionālās baudas · Ceļošana, piedzīvojumu meklēšana, TV, seriāli, extrīms, spēles, soc.tīklu mānija, datorspēles, azartspēles · Kolekcionēšana, mantu mānija (mantas, to esamība svarīgāka par cilvēkiem), shopings (iepirkšanās kāre) · Uzslavas, pagodinājumi, ārišķīgi nopelnu un nozīmības apliecinājumi · Sajūta, ka esi līderis, vislabākais, visgudrākais, visskaistākais, visstiprākais utt., vēlme būt pirmajam, pašapmierinātība, narcisisms, nesodāmības sajūta · Pārākuma apziņa, ambīciju apmierināšana, kritizēšana, komandēšana, pavēlēšana · Naudas kāre, varaskāre, citu pazemošana, paverdzināšanas kāre, sadisms, mocītkāre … 5. Baudas apnīk, notrulina, iztukšo Baudām piemīt pārsātināšanās efekts: Baudas apnīk! Baudas notrulina un iztukšo! Jo vairāk baudu gūts, jo vairāk gribas vēl – lielākas un spēcīgākas! Baudas izsūc spēkus no cilvēka. Baudu izraisītais iekšējais tukšums spiež cilvēkus meklēt arvien jaunas un spēcīgākas baudas, kas savukārt notrulina vēl vairāk un izsūc iekšējos spēkus vēl vairāk. Un tā nepārtraukti līdz brīdim, kad cilvēkam savu spēka rezervju vairs nav un iegūt tās no citiem parazītiski – vampīriskā ceļā arī vairs nav iespējams. Sākot skriet arvien jaunu baudu meklēšanas vāveres ritenī, cilvēks nolaižas līdz dzīvnieciskam līmenim vai pat zemāk un ir spējīgs pastrādāt visdrausmīgākos un visnejēdzīgākos noziegumus. 5. Dzīves nejēga “Dzīves baudīšana” ir nepilnvērtīgu cilvēku dzīves jēga, kas tos grūž postā. “Dzīves baudīšana” kā dzīves jēga ir nāves ideoloģijas elements, kā mērķis ir nemanāma un pakāpeniska cilvēku nogalināšana. 6. Cilvēka būtība Cilvēks ir garīga būtne. Cilvēks nevar pilnvērtīgi dzīvot bez augstākiem garīgiemideāliem un bez savas misijas apziņas. Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēks nevar pilnvērtīgi dzīvot viens pats, tikai priekš sevis un domājot tikai par sevi. Kas ir derīgs tikai sev, nav derīgs it nekam. Cilvēks ir būtne, kura nevar pilnvērtīgi dzīvot bez nepārtrauktas garīgas izaugsmes. Kurš apstājas (garīgā izaugsmē), tas mirst. 7. Mācīšanās kā dzīves jēga No cilvēka būtības izriet un cilvēka attīstība apstiprina, ka vienīgā dzīves jēga ir MĀCĪŠANĀS un no tās izrietošā nepārtrauktā izaugsme. Dzīve ir viena liela un bezgalīga skola! Cilvēka mācīšanās iespējas dzīves laikā ir neierobežotas. Pasaulē izzināmā, apgūstamā un iemācāmā apjoms ir bezgalīgs. Mācīšanās ir dzīves jēga gan no ateistiska, gan no kristīga, gan no reinkarnāciju (“dvēseļu pārceļošanas”) reliģiju skatu punkta. 8. Radīšana kā dzīves jēga Kā obligāta un neaizvietojama mācīšanās sastāvdaļa ir RADĪŠANA. Teorija bez prakses ir maznoderīga. Mēģinot kaut ko radīt, cilvēks mācās. Radot cilvēks nostiprina savas zināšanas un prasmes un paver sev jaunus apgūstamā horizontus. Nemēģinot radīt, cilvēks pilnībā negūst mācību. Standarta augstākie radīšanas līmeņi: cilvēka radīšana (ģimenē, kā skolotājam, kā sabiedrības loceklim) un sociālu kolektīvu radīšana (ģimene, interešu pulciņi, darbavieta, uzņēmumi, biedrības, kustības (reliģiskas, politiskas, sabiedriskas), organizācijas, valstis utt.) 9. Kalpošana kā dzīves jēga Kas ir derīgs tikai sev, nav derīgs it nekam. Cilvēks, kurš koncentrējas tikai uz sevi, kurš mācās tikai sev, kurš rada tikai sev, gala beigās zaudē mācīšanās un jaunā uztveršanas spēju. Lai uzturētu dzīvību, ir nepieciešama nepārtraukta informatīvi – enerģētiska apmaiņa ar apkārtējo vidi, ar citiem cilvēkiem, tāpēc jārada ir priekš citiem jeb ir JĀKALPO citiem. Ir pareizi teikts: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Kas arī nozīmē: Kalpo savam tuvākajam kā sev pašam. Lai dzīvotu laimīgi, lai būtu patiešām veiksmīgs, no sirds un dvēseles ir jākalpo citiem (jāmīl apkārtējie), jācenšas patiešām palīdzēt citiem viņu vislabākajās un viscēlākajās vēlmēs, kā arī jāpalīdz cilvēkiem tikt galā ar zemisko un dzīvniecisko. 10. Nav jākalpo cilvēku netikumiem Ir jāmīl un jākalpo tuvākajam, bet … Nav jāizdabā citu kaislībām un grēcīgām iegribām. Ir jāmīl tuvākais, bet ne viņa netikumi. Pret tuvākā netikumiem ir jāizturas neiecietīgi un pret netikumiem ir jācīnās. Nav jākalpo ļauniem cilvēkiem un “dzīves baudītājiem” viņu netikumos, jo tā tiek atbalstīts viņu destruktīvais dzīvesveids. Šādu cilvēku netikumiskās vēlmītes principā ir neapmierināmas, viņi ir nepateicīgi, arvien pieprasīs vēl un vēl, centīsies uzkundzēties tam, kurš palīdz. Ja palīdz, kalpo un izdabā cilvēku netikumiem, tad uzzina, ka… Nepateicība ir pasaules alga … un kā jebkura alga, arī tā ir jānopelna 11. Noderīgākās profesijas un to misijas Ir daudz veidu kā kalpot, mūsdienās visizplatītākais – caur izvēlēto profesiju. Katrai profesijai ir sava misija. Profesija bez misijas – bezjēdzīga vai antisabiedriska darbošanās. Sabiedrībai visnoderīgākās profesijas: 1. Skolotāji, garīdznieki, rakstnieki, žurnālisti … (Misija: audzināt, mācīt, izglītot, apgaismot cilvēkus) 2. Ārsti (Misija: rūpēties par cilvēku veselību, izārstēt, padarīt cilvēkus veselus ) 3. Lauksaimnieki (Misija: pabarot cilvēkus) 4. Inženieri, meistari, būvnieki, programmētāji … (Misija: labiekārtot cilvēku dzīves telpu, radot instrumentus, ēkas, ierīces, tehnoloģijas) 5. Juristi, ierēdņi, politiķi … (Misija: nodrošināt sabiedrisko kārtību) 6. Policisti, karavīri, tiesneši (Misija: cilvēku aizsargāšana, ļaunprātīgo nelaimju izraisītāju atrašana un sodīšana ) 7. Grāmatveži, finansisti, banku darbinieki (Misija: matemātiski uzskaitīt sabiedriskos labumus) 12. Antisabiedriskās profesijas · T.s. “seileri” un mārketinga speciālisti (produktu iesmērētāji) · Reklāmisti, Publisko attiecību (PR) speciālisti (maldinātāji un meļi, kuru galvenais uzdevums ir pozitīviskot jebkuru, parasti negatīvu, parādību; viens no skolotāju pretmetiem) · Visu veido apkalpotāji, t.s. “servisa” darbinieki (jāapkalpo jebkurš, bet galvenā mērķauditorija ir tie, kam “labs serviss” ir visbūtiskākais – piekasīgi ļautiņi, kam visbiežāk ir zems morāles līmenis) · Pūļa izklaidētāji (entertaiment industrijas darboņi) · Kredītpiedzinēji un algotņi (par naudu karojoši “karavīri”) · Alkohola, cigarešu un citu narkotiku ražotāji un izplatītāji · Prostitūtas, zagļi, krāpnieki, killeri … Asinizatora (mēslu izvedēja) vai apkopēja profesija ir sabiedriski daudzkārt noderīgāka un daudzkārt cienījamāka par “seileru”, mārketinga un PR speciālistu, kā arī jebkāda paveida naudas pelnītāju (biznesmeņu) darbošanos. 13. Nauda kā augstākā vērtība visu samaitā un padara nederīgu Ja sabiedriski noderīgām profesijām atņem vai ievērojami samazina misijas apziņu(aizstājot to ar nepieciešamību pelnīt naudu un personisko prestižu), tad šo profesiju pārstāvji sāk kaitēt sabiedrībai, pārvēršoties par saviem pretmetiem un sabiedrības ienaidniekiem. · Skolotājs – naudas pelnītājs necenšas iemācīt, imitē mācīšanas procesu un galējos gadījumos apzināti maldina un melo apmācāmajiem. · Ārsts – naudas pelnītājs necenšas izārstēt, bet tikai nodarbojas ar ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, kuri nedod cilvēkam veselību. Galējos gadījumos ārsts – naudas pelnītājs apzināti neizārstē (lai saglabātu klientus) vai pat apzināti bojā cilvēku veselību (lai paplašinātu savu klientu bāzi), vai veic daudz drausmīgākus noziegumus (cilvēku orgānu tirdzniecība utt.) · Lauksaimnieki – naudas pelnītāji audzē nekvalitatīvu pārtiku mērenos gadījumos vienkārši krāpjot patērētāju (piemēram, atšķaidot pienu ar ūdeni), bet galējos gadījumos izmantojot īpaši neveselīgas pārtikas radīšanas, apstrādes vai uzglabāšanas metodes (ķimikālijas, radiācija, ģenētiski modificēti produkti utt.) · Inženieri – naudas pelnītāji nerūpējas par būvju (infrastruktūras) sabiedrisko labumu un to drošību, tāpēc tās kļūst funkcionāli neefektīvas, neizturīgas un mēdz sabrukt. · Juristi, ierēdņi un politiķi, kuriem galvenais ir pelnīt naudu, kļūst par vislielākajiem sabiedrības ienaidniekiem, jo viņi rada kroplu un ilglaicīgi dzīvot nespējīgu sabiedrisko kārtību, kurā attaisno savus netikumus. Sabiedrības atveseļošanas praktiskā realizācija sākas ar ļoti stingru šīs grupas “attīrīšanu” no antisabiedriskiem elementiem. · Policisti un karavīri, sākot kalpot zelta teļam (naudai), pārvēršas par bandītiem, pie tam par visbīstamākajiem bandītiem. · Grāmatvežiem, finansistiem, banku darbiniekiem un arī tirgotājiem nauda kā visa mērs ir visdabiskākā, tāpēc no vienas puses šai profesiju grupai peļņas kāre ir vismazāk nosodāmā (bet tāpat nosodāma) un no otras puses šīs grupas cilvēki tāpēc nedrīkst tikt pielaisti pie sabiedrībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanas. Šīs grupas cilvēkiem obligāti ir jābūt kādam hierarhiski pakļautam. Ja tas tā nav, tad viņi samaitā sabiedrību līdzīgi kā juristi, ierēdņi un politiķi, tikai no grāmatvežu – baņķieru – tirgotāju puses tas ir dabiskāks process ar mazāku ļaunprātības devu. 14. Kā cilvēkiem atņem dzīves jēgu? · Noklusē, maldina, melo. Pirmkārt, par “dzīves baudīšanu” kā dzīves jēgu un šāda dzīvesveida destruktīvajām sekām. · Diskreditē mācīšanos. Pārlieku teoretizējot, sarežģot, padarot nesaprotamu, piepičkājot ar svešvārdiem un akadēmiskām definīcijām, mācot fragmentāri un mazbūtisko, neievērojot mācīšanas secību no vienkāršā uz sarežģīto, no saprastā uz pagaidām nesaprotamo, neveido pamatus (universālu izpratnes un zināšanu bāzi) · Nesniedz pamatinformāciju, sapratnei nepieciešamos pamatprincipus (universālus atslēgprincipus) · Formalizē un komercializē mācību procesu. Rezultātā cilvēki it kā kaut ko mācās, bet nesaprot, it kā eksistē informācijas pārpilnība, bet cilvēki ir informatīvi izsalkuši, viņi nezin, ko meklēt, kā meklēt un sameklēto nesaprot. Tādējādi cilvēki tiek atsvešināti no zināšanām un viņos likvidē vēlmi mācīties. · Samazina radīšanas iespējas. Tiek piedāvāts viss gatavs. Darba organizācijā valda tendence visu stingri reglamentēt, kas nedod cilvēkiem iespēju realizēt savu radošo potenciālu. Cilvēkam darbā tiek atvēlēta tikai mehāniskas skrūvītes, “robota” funkcija un tiek ierobežota tā pašizpausme. · Diskreditē un kropļo ģimenes jēdzienu. Ģimene ir galvenā cilvēka radošo spēku izpausmes vieta, bet bērni viena no augstākajām katram cilvēkam pieejamajām radīšanas iespējām. Ģimeni diskreditē, parāda kā novecojušu parādību, izkropļo, par ģimeni pasludinot perversas “dzīves baudītāju” kopības un plaši reklamē bērnu radīšanas nevajadzību un tēzi par bērniem kā apgrūtinājumu. · Diskreditē kalpošanas idejas un altruismu. Reklamē un veicina egoismu, alkatību un strādāšanu tikai par naudu. Attiecīgi rodas apstākļi, kad vairums cilvēku negrib kalpot, uzskata to par kaut ko pazemojošu. Ir izplatīts uzskats, ka kalpo tikai dīvaiņi, muļķi un neveiksminieki. Nomelno kalpošanas idejā balstītas ideoloģijas, mācības un sabiedriskās iekārtas. Kāpēc cilvēkiem atņem dzīves jēgu? · Lai atbrīvotu “dzīves telpu”. · Lai pazeminātu apkārtējo attīstības līmeni, izceltos to vidū, pārvaldītu un izmantotu tos savām vajadzībām. · Lai radītu ļaunu pasaules kārtību (elli zemes virsū – paradīzes zemes virsū koncepcijas pretmetu). 15. Dzīves jēga Dzīves jēga ir MĀCĪŠANĀS, RADĪŠANA, KALPOŠANA! /V.1 – 16.09.2015/ /dzivibasskola.wordpress.com/ /infoagentura.wordpress.com/2015/09/16/par-dzives-jegu/ Raksts ņemts no : e-mistika.lv/index.php?txt=1096 Runājot ar Kanādas valdību, uzzinājām, ka Baltijas valstu attīstības plānu gatavo arī Hadsona institūts ASV. Savu plānu viņi nosauca par MARŠALA PLĀNU BALTIJAI. Šai sakarā bija nolemts sasaukt īpašu trīs dienu semināru, uz kuru ielūgt Baltijas valstu vadītājus. Drīz vien mani sazvanīja šā projekta vadītājs Ričards Džūdijs. Viņš īsi informēja par savu nodomu un interesējās par iespējām savākt ziedotāju līdzekļus šā semināra finansēšanai. Viņu pašu rīcībā bija kāds pusmiljons dolāru. Džūdijs Toronto ieradās divas reizes. Es viņu iepazīstināju ar Stratēģiskās darba grupas darbu, iedevu Lamberga un Meierovica vadītās stratēģiskās darba grupas sarakstu un informēju arī par citām līdzekļu vākšanas iespējām. Biju pārsteigts, cik MAZ VĒRĪBAS DŽŪDIJS VELTĪJA MŪSU DARBAM, VIŅU INTERESĒJA TIKAI NAUDA. Kad tuvojās semināra noteiktais datums, es piezvanīju Džūdijam. Viņš mani uz semināru oficiāli neielūdza, lai gan teica, ka varu braukt un viņš man rezervēs naktsmājas. Tā kā Aristīds Lambergs bija mani iecēlis arī par Godmaņa padomnieku un mani Ķīnas projekti uz to laiku bija pabeigti, nolēmu braukt, lai izmantotu katru iespēju mūsu darba grupas mērķu veicināšanai. Bobs Flemings man ieteica seminārā iepazīties tuvāk ar Bruno Rubesu, kas bija pazīstams kā Wolkswagen pārstāvis Dienvidamerikā. Sapratu, ka Rubess varētu būt mans domubiedrs un sabiedrotais. Pirmajā semināra dienā tika lasītas lekcijas. Pārsvarā to darīja Ungārijas opozīcijas pārstāvji, savās lekcijās sludinādami, ka līdz ar reformām Baltijas valstīs sāksies liela saimnieciska krīze un krahs. Ik gadu ekonomiskās aktivitātes apjoms samazināsies par apmēram 30%, tāpēc valdībām būs jādomā, kā nezaudēt vēlētāju uzticību un uzturēt tautā cerību. VIŅI IETEICA, KA NAV JĀRUNĀ, CIK DARBAVIETAS ZAUDĒTAS UN CIK UZŅĒMUMU LIKVIDĒTS, BET GAN JĀSTĀSTA, CIK REĢISTRĒTS JAUNU FIRMU, CIK DAUDZ IELĀS ĀRZEMJU AUTOMAŠĪNU, CIK PILNI IR PATĒRIŅA PREČU VEIKALI, PAR BEZDARBNIEKIEM JĀMIN TIKAI OFICIĀLI REĢISTRĒTIE SKAITĻI U.TML. TIKA SNIEGTS AP 30 IETEIKUMU, KĀDAS PUSPATIESĪBAS UN MELUS JĀSTĀSTA TAUTAI, LAI TĀ, NEZAUDĒJOT TICĪBU VALDĪBAI, PĀRDZĪVOTU SAIMNIECISKO SABRUKUMU. ES NEVARĒJU SAPRAST, KĀPĒC VIŅI PAREĢO KRĪZI UN MĀCA VALDĪBĀM MELOT. Latviju seminārā pārstāvēja Ivars Godmanis, Uldis Osis, I.Batarāga, Vita Tērauda, Māris Gailis un kāds ducis padomnieku – gan no Latvijas, gan Rietumu valstīm. Godmanis semināra laikā izrādīja vislielāko aktivitāti. Viņu bija pārņēmusi doma, ka Latvijai vispiemērotākais būtu zviedru sociālisma modelis. Pēc pirmās dienas lekcijām GODMANIS SASAUCA SAVUS PADOMNIEKUS UZ APSPRIEDI, IERADOS ARĪ ES. ARĪ APSPRIEDĒ TURPINĀJĀS PESIMISTISKĀS RUNAS PAR NENOVĒRŠAMO SABRUKUMU. Es lūdzu vārdu un teicu, ka nesaprotu, par ko viņi runā, kāpēc mums jānoskaņojas uz saimniecisku sabrukumu. Lai arī ko runātu šie cilvēki, latvieši visos laikos un visās vietās bijuši turīga un centīga tauta. Pašlaik Latvija ir pilna ar aktīviem, kas nav apgrūtināti ar parādiem. Pat bagātās valstis ir iestigušas lielos parādos, bet mēs esam ar brīvām rokām. Tautai ir dota vienreizēja iespēja ar hipotekāriem aizņēmumiem šos aktīvus pilnveidot un izmantot vēl nepieredzētam uzplaukumam. Dievs mūsu zemi ir apdāvinājis ar lielām bagātībām: mežiem, stratēģiskām ostām, auglīgu zemi, brīnišķīgu klimatu un čaklu tautu, atliek tikai ķerties pie darba. Šķita, ka pie galda daļa cilvēku sāka manā runā ar interesi klausīties, bet pēkšņi ar pilnīgi neiederīgu repliku mani pārtrauca Bruno Rubess: – Jā, arī Alfrēda Valdmaņa reformas Ņūfaundlendā beidzās bēdīgi – ar skandālu. Es nezināju, kā uz šo Rubesa iejaukšanos reaģēt, jo pēc iepriekšējās informācijas biju gaidījis viņa izpratni un atbalstu. Aizsūtīju Rubesam zīmīti, ierosinot pēc apspriedes pie kafijas tases rast sapratni un saskaņot viedokļus. Rubess atbildēja, ka jūtoties noguris, tāpēc runāt ar mani nevarēs. Labi, es viņam piezvanīju pusseptiņos no rīta un uzlūdzu uz kopējām brokastīm. Viņš atbildēja, ka ir jau paēdis un sarunai viņam nav laika. Pēc brīža ievēroju Rubesu ļoti priecīgā noskaņojumā, dalot Latvijas delegātiem kopijas no ar zīmuli steigā aprakstīta papīra, uz kura bija ieskicēta SERTIFIKĀTU KONCEPCIJA. TAJĀ BIJA MĀCĪTS: JA PAR VISĀM LATVIJĀ RADĪTAJĀM VĒRTĪBĀM IZDALA SERTIFIKĀTUS, TOS PALAIŽ BRĪVAJĀ TIRGŪ UN MANIPULĒ, DAŽU MĒNEŠU LAIKĀ IESPĒJAMS SABIEDRĪBU NOSLĀŅOT BAGĀTAJOS UN NABAGOS. Pats viņš priecīgi stāstīja, ka līdzīgi pēc II pasaules kara Rietumeiropā bagātie esot atdalīti no nabagiem. Man tāda ideja bija pilnīgi sveša un nepieņemama, tāpēc sapratu, ka man ar Rubesu nekad nebūs pa ceļam. Vēlāk izrādījās, ka Bruno Rubess ir Latvijas Bankas padomē un viens no Kluba 21 dibinātājiem, NO KĀ VĒLĀK RADĀS BĒDĪGI SLAVENAIS LATVIJAS CEĻŠ UN CITAS VARAS PARTIJAS. Lai cik murgaina bija Rubesa koncepcija par sertifikātiem, Latvijā tā tika īstenota pilnībā tencinusarunas.wordpress.com/2010/04/03/starp%c2%a0-dzirnakmeniem-%ef%bb%bf-gundars-valdmanis-bruninieka-cina-pret-jauno-slepeno-paktu/ No elites plāniem
Viens no maniem amerikāņu draugiem ceļo pa pasauli, ar visai neskaidriem mērķiem, atšķiras no maniem ārzemju draugiem ar brīnišķīgu humora izjūtu, pārsteidzošu vaļsirdību un precizitāti prognozēs. Sauksim to nosacīti par Devidu. Kad mēs pēdējo reizi tikāmies es viņam jautāju: - Devid, ja lai saglabāt dolāra dominējošo stāvokli , Federālās rezerves ir spiestas nepārtraukti pārdot zeltu, tas nozīmē, ka viņiem ir kāds "spēles plāns". Tas nozīmē, ka FRS maksājot zeltā, pērk laiku, kurš nepieciešams, lai to īstenotu. Kā tu domā, kāds ir šis plāns? Davids pagrozījis ledu burbona glāzē teica: - Mēs sarīdīsim Indiju ar Ķīnu karam. Tiem tagad pieder pasaules lielākās zelta rezerves. Mēs ieņemsim tiesneša lomu un apmaiņā pret zeltu, palīdzēsim karā, vienam pret otru. Kad karš būs beidzies, abas valstis būs novājinātas līdz nepazīšanai, viss zelts no abām valstīm, būs mūsu un cikls varēs sākties no jauna. - Bet, Indijai un Ķīnai šodien nav nekāda iemesla karam - es teicu. Davids nosmējās un iemalkojis no glāzes teica: - Jūs droši vien baletu pārzinat labāk par mums un varbūt esat sasnieguši lielāku progresu raķeštehnikā, bet kā attīstīt un saasināt pretrunas starp jeb kurām tautām,reliģijām, rasēm mums nav liīdzīgu. Domstarpības, starp jebkurām kaimiņvalstīm. ir vienmēr un tās var kāpināt līdz brīdim, ka lai karš sāktos, nepieciešama tikai viena, pareizi organizēta provokācija. Man kļuva skumji, jo sapratu, ka Davidam ir taisnība un neko nevarēju iebilst. Gribot kaut kā atspēlēties teicu: - Bet tā tomēr bija Krievija, kas neļāva jums bombardēt Sīriju, kā iepriekš bombardējāt Lībiju! Uz ko David atbildēja: - Jā, patiešām, raķešu duelis ar Krievijas floti nebija mūsu plānos, bet tas neko nemaina. Assada liktenis ir nolemts, tas ir tikai laika jautājums. Mēs varam nodrukāt katru dolāru daudzumu un nopirkt par tiem trūcīgos visā pasaulē, kuri ir gatavi cīnīties par dažiem dolāriem dienā, jebkurā vietā un ar jeb ko. Pat tad, ja militāro zaudējumu rezultats būs 100 pret 1, Assada armijai par labu, viņam karavīri beigsies ātrāk nekā miljoniem trūcīgo, visā pasaulē, kuri ir gatavi cīnīties pret Assada armiju, par mūsu svaigi nodrukāto dolāru. To sauc par ilgstošo karu, uz pretinieka pakāpeniskas novājināšanas principa. Vai kā mēs sakām "proxy war." Assada armija ātri un pastāvīgi samazinās, bet trūcīgie visā pasaulē, strauji un nepārtraukti aug. Tāpēc lai novākt Assadu un nomainīt uz mūsu cilvēku ir nepieciešams tikai zināms laiks. Par to mēs patiešām esam gatavi maksāt zeltā, bet tas ir OK, jo zeltu atgūsim ar uzviju. Tiklīdz Assadu novāksim, caur Sīriju uz Eiropu palaidīsim lētu, Kataras gāzi un izspiedīsim Gazprom no Eiropas. Krievija paliks bez Eiropas gāzes tirgus. Tātad, Krievijas budžets tiks atstāts bez naudas. Pēc kāda laika, Krievijā notiks sociāls sprādziens. Mēs palīdzēsim to organizēt un paātrināt. Pēc tam ieliksim savus cilvēkus varā un veicinot sabrukumu, sadalīsim Krieviju, vēl sīkākās daļās.Līdzīgi kā mēs iznīcinājām Padomju Savienību un likām bijušām tās daļām.karot, vienai ar otru,. Toreiz mēs iztikām, gandrīz bez asins izliešanas. Lai sagraut Krieviju, šoreiz mēs izmantosim musulmaņus, karam pret kristiešiem un viss jūsu uzkrātais zelts, kļūs mūsu. Mēs vienmēr, no visām jaunām kolonijām, vienā vai otrā veidā izvedam zeltu uz Savienotajām Valstīm. Turpinat vien, ar tādu pašu dedzību., uzkrāt mūsu zeltu. Jaunizveidoto valstu iedzīvotāji, kuri vēl nesen bija Krievijas daļas, izjutīs skaudību pret Rumāniju un Ukrainu, ne tapēc, ka uzlabosim to ierdzīvotāju dzīves apstākļus, bet tapēc, ka viņu dzīves līmenis būs daudz zemāks. Mēs jums neļausim dzīvot, lai tērējot resursus, kas pieder mums. Tas ekonomiski ir bezjēdzīgi. Mums ir plaša pieredze darbā ar naftu bagātām Āfrikas valstīm. Šo valstu iedzīvotāji pastāvīgi karo viens ar otru. Mēs palīdzam viņiem atrast attaisnojumu, lai tie varētu nogalināt viens otru bez nevajadzīgām pauzēm. Tomēr neviena no karojošajām pusēm, nekad nepieskaras mūsu naftas atradnēm - tas ir tabu. Papuasi var nogalināt viens otru, cik vien vēlas, bet viņiem nav tiesības aiztikt mūsu atradnēs, vai jeb kādā veidā iejaukties mūsu koloniju biznesā. Šāda situācija ir ļoti izdevīga. .Vienīgā vieta, kur vietējie iedzīvotāji, var justies kaut cik droši, ir mūsu naftas lauki. Tāpēc mums ir izdevīga kolonijās valdošā nabadzība , asins izliešana un haoss. Tas dod iespēju, izmantojot konkurenci, darbā pieņemt, labākos no iedzimtajiem, par pāris centiem. Normālos apstākļos un ar augstāku dzīves līmeni kolonijās, mums būtu jāmaksā aborigēniem daudz augstāku algu, bet tas nav izdevīgi. Uzturēt haosu un karu, ir daudz lētāk nekā maksāt lielas algas. Mums nav nekā personīga pret aborigēniiem Āfrikā vai Krievijā. Tas tikai ir bizness. Visi bijušie Krievijas resursi tiks nodoti vadošajām rietumu korporācijām, tiks izmantoti mūsu mērķiem un pēc mūsu ieskatiem. Tas ļaus pilnībā nogriezt Ķīnu no visiem Krievijas dabas resursiem un pats galvenais, no bijušās Krievijas naftas un gāzes, Kura jau būs kļuvusi par mūsu īpašumu. Pēc tam Ķīnā, kura bez resursiem būs kļuvusi trūcīgāka, mēs organizēsim sociālo sprādzienu. Visvairāk apbrīnojami ir tas, ka kolonizētajās valstīs, lielākā daļa no aborigēnien, joprojām uzskata, ka Ameriku apdzīvo idioti. Viņi joprojām patiesi tic, ka ASV valdība, kā arī visi tās iedzīvotāji, visu laiku to tik vien dara, kā domā, kā uzlabot dzīves standartus citās valstīs, kurās ir kaut kas ko mēs varētu atņemt. Tās ir mūsu smadzeņu skalošanas mašīnas darbības rezultats un tas tiešām ir ļoti smieklīgi. - Un jūs domājat, ka mēs neko nevaram izdarīt? - Es jautāju. - Teorētiski, protams varat, - teica Deivids. Bet jums tam nav vairs laika. David Rockefeller Идиотократия: сколько лет осталось до победы глупости?В 2006 году вышел фантастический фильм американского режиссёра «Идиотократия», антиутопия о том, как в результате естественного отбора численное превосходство глупых людей над умными стало зашкаливать и что из этого вышло. Сегодня, 14 лет спустя, полный развал нашего мира не выглядит такой уж фантастикой: уровень IQ у молодых людей неуклонно снижается, и некоторые исследователи считают, что этот процесс уже необратим. По мнению одних, в этом виноват отрицательный отбор по интеллекту (умные люди таки хуже размножаются), другие винят во всем смартфоны. Успеем ли мы переломить тенденцию до того, как средний IQ homo sapiens упадет до уровня умственной отсталости? Выдающийся учёный Ардалион Токарский (читайте о нём статью на нашем сайте) считал, что глупость является психиатрическим заболеванием. Он тогда не измерял её никаким IQ, но весьма убедительно доказал в 1896 году на собрании Московского общества невропатологов и психиатров, что между понятиями «неумно» и «глупо» существует разница. Неумно, говорил он, упасть из окна, заглядевшись на луну; неумно забыть адрес своей квартиры или «сесть на катафалк вместо пролетки», однако это вовсе нельзя назвать глупостью. Это что-то иное, входящее в негативное, очень общее понятие «неумно». А глупость — понятие положительное, то есть обладающее свойствами, органически присущими этому понятию и именно ему. Какие же это свойства? Отказываясь лаконично определить их, Токарский перечисляет проявления. Он прежде всего говорит, что глупость — родовое понятие, которое включает в себя ограниченность, безрассудство, легкомыслие, неосмотрительность, бесцельность, нелепость. А сколько ещё деяний подобного рода, говорил Токарский, мы просто «стыдливо и застенчиво именуем другими именами»! Выступает в римском сенате оратор-демагог, поддерживаемый преторианской гвардией. Он обещает заведомо невозможное, сулит невероятное и несбыточное. Ему никто не верит, да, и сам он знает, что врёт, но никто не возражает. «Разве это глупость?» — спрашивает Токарский. Нет, «политика». Консенсус людей в обществе и компромисс человека с самим собой является, похоже, главным движущим фактором оглупления населения Земли. Мы живём в мире «симулякров» (как назвал этот феномен Жак Бодрийяр), копий без оригинала, которые люди согласны принимать за подлинники и погоню за которыми делать целью своей жизни. Просто потому, что так делают все. Итак, что же говорят цифры? В прошлом году французский нейропсихолог Мишель Демюрже выпустил книгу «Фабрика экранных идиотов». Автор бьет во все колокола: с 1999 по 2009 год средний IQ молодежи на стыке школы и вуза упал на 3,8 пункта. Мелочь, да, но продлив эту тенденцию на 100 лет вперед, мы получим падение интеллекта до 62. А согласно тесту IQ, уже показатель 70 – это лица с умственной отсталостью (верхняя граница дебильности). Угроза серьезная. Общество, состоящее из таких людей, не сможет поддерживать собственное существование. Некому будет управлять машинами и чинить их, а значит, наша техногенная цивилизация падет. Искусственный интеллект может, конечно, прийти на «помощь», но это может лишь усугубить ситуацию для человека как такого. Ещё 20 лет назад никто бы не подумал, что XXII век человечество рискует встретить умственно отсталым. Уровень IQ вовсю рос, ведь на протяжении XX века люди считали, что лучший интеллект и знания обеспечивают детям лучшие шансы в жизни и внушали эту идею младшему поколению. Учёные с одобрением наблюдали так называемый эффект Флинна, по имени новозеландского философа Джеймса Флинна, который в 1984 году опубликовал статью «The mean IQ of Americans: Massive gains 1932 to1978» в журнале «Psychological Bulletin», где было написано, что средний IQ жителей США за указанные годы увеличился на 15 пунктов — примерно на 3 пункта за каждое десятилетие. Аналогичные исследования в других странах показали схожие результаты, хоть и разнящиеся по странам. Так, Флинн описал повышение на 20 пунктов IQ голландских призывников с 1952 по 1982 год. Проведенные после 2000 года исследования показали то, что сейчас называют «обратный эффект Флинна»: рост IQ замедляется, прекращается или даже сменяется спадом. Проведенное в 2004 году исследование данных об IQ норвежских призывников показало, что после середины 1990-х годов рост остановился и сменился небольшим спадом; работы Тисдейла и Оуэна, проведенные в 2005 и повторно в 2008 годах, продемонстрировали, что результаты тестов на IQ датских призывников росли с 1959 по 1979 годы на 3 пункта в десятилетие, за десятилетие 1979—1989 годов выросли только на 2 пункта, за 1989—1998 годы — на 1,5 пункта и за 1998—2004 годы понизились на те же 1,5 пункта. С чем исследователи связывают разворот тенденции поумнения человечества? Вот что говорит сам Флинн: «Победа визуального восприятия означает, что меньше людей читает длинные романы или книги по истории. Люди живут в пузырьке из настоящего, что делает их более уязвимыми к воздействию подаваемой извне информации – у них просто нет ничего «своего», ничего, что они могли бы противопоставить тому, что им говорят. Улучшение аналитических способностей более не делает вас лучшим гражданином». Блоги, поп-культура, дорогостоящие тренинги о том, как «отложить голову в сторону и вспомнить, что ты тело», люди без образования, находящиеся на вершине социальной пирамиды (Ким Кардашьян, например) – всё это резко сводит желание заниматься своим интеллектом на нет. Быть умным больше не престижно, не обеспечивает превосходства. До сих пор престижно, впрочем, в нашей стране иметь «симуляцию ума» — диплом о высшем образовании юриста, экономиста, журналиста и т.д. Но приходя на собеседование по устройству на работу, эти люди (выучившиеся «журналистике», к примеру, в Политехе, а «адвокатуре» — в Инфизе) не могут показать своей реальной полезности предприятию. Более того, предприятие не может найти себе подходящего электрика или токаря или плотника, потому что эти профессии уже практически не выпускают! Обилие «мыльных пузырей» строит такую же «мыльную цивилизацию», тестирование функционеров которых даёт столь ужасающую тенденцию. Ещё несколько слов о том, что в наше время люди с более низким IQ в норме заводят больше детей. До 1850 года это вообще не было проблемой для нашего человечества. Глупый охотник гибнет чаще умного, а умному крестьянину по плечу прокормить детей в голодный год. Самые обеспеченные классы Британии веками имели примерно вдвое больше детей на женщину, чем рабочий класс. Если у представителя низших классов вдруг и было больше детей, то они, в силу недостаточного питания, имели заметные проблемы со здоровьем, и уже во втором поколении число их потомков падало. После 1850 года плохое питание у детей в развитых странах стало уходить в прошлое даже в бедных слоях, а увеличение доходов населения позволяло прокормить большую семью даже тем, кто не имел высшего образования. Вся проблема состоит в том, что цивилизация перестала быть реальной, то есть иметь реальные проверочные инструменты для оценки положения дел каждого конкретного человека. Поэтому людям стало много чего «казаться» — в том числе, что они на самом деле умные. Не в состоянии переварить столь огромное количество информации, которая сыплется на них со всех сторон, люди всё меньше понимают в происходящем – а значит, управлять ими становится всё проще. Весь вопрос в том, кто этим займётся. Кому понадобится столько идиотов. un-sci.com/ru/2020/01/13/idiotokratiya-skolko-let-ostalos-do-pobedy-gluposti/ Библия - это рабство, кровь, войны и геноцид ради господства "избранных" над остальными людьми.храм на нерусской крови ))) это фото на фликре: www.flickr.com/photos/161570495@N07/45024457144/ Случилось как-то однажды, создать автору сих строк один творческий продукт, честно сказать, весьма неоднозначного и спорного идейного содержания. Но не об этом речь, но о том, что пришло как рецензия на него, цитируется полностью: Ну, что ж, в Вашем случае имеет место пропаганда противоположного Библейскому мироустройству порядка: а именно - беспорядочных половых связей( это уже цивилизация не раз проходила - вспомните Содом и гоморру, а так же римские вакханалии), но в данном случае сама природа, да и Земля-матушка в целом, протестует против этого катаклизмами сродни всемирному потопу, когда ей хочется очистить себя от тех нечистот, что наплодили здесь дети человеческие, созданные по образу Бога. Отступление от образа Бога - наказуемо, и отнюдь не людьми, и не мирскими властями, это более глобальные силы, воздействовать на которые можно только молитвой и покаянием, чтобы их усмирить. Это не шутка, мы сейчас имеем дело именно с этим, так что затапливать прибрежные страны будет продолжать, растают ледники на севере, откроется древняя Даария и много ещё чего интересного, но, конечно, в Вашей зацикленности на своём личном "конце", Вы всё проспите) С улыбкой) Вот потому пришлось ответить про библию очень расширенно, вышло аж 16 (шестьнадцать) абзацев! 1. Библия и шизофрения. Известно ли Вам, что из 100 прочитавших библию полностью и до конца, 20 людей попадают от такой «терапии» в психиатричку? От чего так случается, будет рассказано ниже. На одной странице там пишется, что "Бог всегда защитит праведника", на другой - "бог всегда приносит праведников в жертву". Если это один и тот же персонаж, то у такого точно шизофрения. В течение почти трехсот лет сан Папы Римского почти наверняка означал для избранника смертный приговор. 28 из 31 глав католической церкви, последовательно принимавших тиару друг у друга, были насильственно и жестоко лишены жизни.
2. Цитата от Ефремова: Подавление индивидуальности сводит людей в человеческое стадо, как было в Темные Века Земли, когда христианская церковь фактически выполнила задачу Сатаны, озлобив и сделав убийцами множество людей… К несчастью, главная религиозная книга наиболее техничной и могущественной из прошлых цивилизаций – белой– была Библия, наполненная злом, предательством, племенной враждой и бесконечными убийствами… Иван Антонович Ефремов "Час быка" 3. Репресии от суслова и андропова к Ефремову за библию. После того, как Иван Антонович Ефремов рассказал про библию такое, в произведении "Час быка", его произведение было изъято из библиотек, а Суслов и Андропов – эти самые гнусные твари в СССР так на него наехали, что он вскоре помер. Есть все основания подозревать, что ему помогли уйти на тот свет. Но это ещё не всё! А всё – это то, что когда Стенли Кубрик решил экранизировать "Час быка", ему это не дали сделать. Остался один трейлер. 4. Глобальная причина репрессий за библию. Отчего Иван Антонович Ефремов и его концептуальное творение "Час быка" так нелюбимо и в СССР и в США? А оттого, что марксизм – светская разновидность библии! Марксизм вложен в библию, как матрёшка малого размера в более объемлющий вмещающий формирующий объект. Здесь самое время вспомнить иносказание от Пушкина – «Домик в Коломне», где он в виде кухарки, где под видом женщины скрывался мужчина, явно показывает Карла Маркса. Сильнейшая вещь, где иносказательно поведано как на Русь придёт марксизм и чем это закончится. 5. Три уровня информации и важность понимания для творческих людей. Любую информацию можно разделить на три группы - По оглашению, это то, что написано. По умолчанию (это, например, мелкий шрифт в кредитном договоре, который никто не читает). По посвящению - вот этот вариант самый интересный. Если ты творишь, то без информации по умолчанию твои произведения неинтересны, причём даже тем читателям, которые эти умолчания неспособны понять. Они это называют «магия», так как умолчания понимает подсознание. Но умелый читатель умолчания сразу переносит в сознание и присовокупляет к оглашениям. Когда автор регулярно пишет произведения со вторым смысловым рядом, и вдруг внезапно прекращает это, то недалёкие его фанаты, неспособные к аналитическому мышлению и без способности читать второй смысловой ряд, говорят «пропала магия». А это никакая не магия – это именно тот самый второй смысловой ряд, который у них понимает подсознание, но не видит сознание. И последнее, про третий уровень – «по посвящению» или концептуально властную основу. Если в произведение автор не вводит третий уровень концептуально властной позиции, не оглашает чётко и понятно свою нравственную и духовную позицию, то его автоматически использует та концептуально властная группировка, которая доминирует в системе. Это необходимо знать и понимать 6. Список творцов концептуально властных – Настоящих авторов, которые содержат в себе все три уровня не так уж и много. Их, возможно можно пересчитать по пальцам одной руки. Или чуток большой. Это Лев Толстой как вскрывший суть библейского проекта и отлучённый за это от церкви. Читаем его работу «Почему христианские народы вообще и в особенности русский находятся теперь в бедственном положении». Внимательно читаем – потому, как там Толстой практически вплотную подошёл с анти-человечной сущности библии, библейской морали и библейской концепции. Пушкин – это один из ярчайших концептуальных творцов. Его и убили за то, что он атаковал библию. Читаем его «Гаврилиаду». По сути Пушкин атаковал институт пророков, на котором держатся церкви. Также к тем, у кого есть все три уровня относится и процитированный в самом начале Иван Антонович Ефремов, тоже вкусивший репрессий за это. Навскидку можно привести еще немного имён: Тютчев, Герман Гессе, частично (т.е. не чётко оформленно) – Киплинг, Есенин, Булгаков, Блок. Как видно, узок круг этих людей… 7. Библия – это конспирологическая концепция управления от египетских жрецов. Теперь о сути библии. Библия это не просто книга. И не просто сборник информации. Библия это тщательно замаскированный сборник по управлению. Пособие по управлению глобального масштаба. Библия действует на самом мощном, первичном уровне обобщенных средств воздействия,- на мировоззренческом! На основе библии создано невероятно огромное количество медиа-контента, музыки, стихов и прозы. Подавляющее количество имён – это библейские имена, стоит ли объяснять, как кодирует личность человека его имя? Библейские сюжеты стали матричными сценариями для управления на основе виртуальных структур, их алгоритмика не позволяет без достаточной подготовки вырваться на более объемлющие матрицы, если возникает необходимость вырваться из циклов негативных решений. Библия это сборник инструкций по подавлению и манипуляциям с мышлением. При этом, настолько тщательно составленный, что у тех, кто читает исключая второй смысловой ряд и не способен концептуально анализировать, не возникает сомнений. Отчего так происходит? Об этом следующий абзац. 8. Система «троянский конь» на примере библии и её заповедей. Поверхностный и неполный анализ библии всегда даёт для читателя показушную благонамеренность, если не принимать во внимание вопрос о единогласии деклараций и неотъемлемо сопутствующих им умолчаний, существо которых не до конца понимают в этих случаях, даже сами авторы деклараций о благонамеренности. Иначе говоря, здесь поднимается тема меры единства или антагонизма индивидуального или коллективного бессознательного. То есть, после того, как оглашены первичные намерения и произошли исторические свершения по этим оглашениям, реальность отчего-то получается такова, что никак не вяжется с предварительными оглашениями. Неискушённые оналитеГи в этом случае делают удивлённые лица и рассуждают о вероломстве, тайном заговоре и тому подобном. Хотя, если бы в прошлом они удосужились подвергнуть анализу информацию по умолчанию, которая сопутствует декларациям о благонамеренности, то становится ясно, что мы имеем дело с идеологической системой класса «троянский конь». Троянский конь - система в которой информация, объективно свойственная ей по умолчанию, обладает, во-первых, идеологически наивысшей значимостью, а во-вторых, отрицает информацию, свойственную системе по оглашению. По этой причине в процессе функционирования системы от декларации о благонамеренности после реализации на практике, мало что остаётся. Но при этом всё, что свершилось, полностью соответствует сопутствующим умолчаниям, которые от неискушённых и невнимательных потребителей были скрыты при помощи уловки «троянский конь». 9. И в этом самом месте мы можем теперь ясно рассмотреть библейские заповеди в свете принципов системы «троянский конь»! Не укради - по оглашению. А по умолчанию законодательно установлен ссудный процент как главная идеологема, что есть неприкрытое не просто вороство - это циничный, узаконенный грабёж. В масштабах России высокий ссудный процент есть не что иное, как убийца экономики. Но при этом ЦБ РФ не подчиняется любой власти в России. Во времена ельцина ЦБ сделали подчиннённым глобальному управленческому кадровому составу из США. Не убий – это по оглашению. А по умолчанию – это убивай, уничтожай, казни и подвергай геноциду. Не прелюбодействуй – это значит разврат, пидарасинг, педофилия (которой кстати подвержены слишком много высокопоставленных священнослужителей – теперь то понятно, отчего? ))) и прочие извращения. Но главное – в следующем абзаце! 10. Библия – это система с закрытым исходным кодом. Такая же, как продукты мелкомягкой корпорации, восставшей как зомби под ширмой изгнанного за неуспеваемость из университета рыжего отпрыска могущественного клана, который отбился от семейства, и потому его сделали публичным зиц-председателем, чтобы скрыть реальных управленцев этого информационного гиганта. А что такое система с закрытым кодом, чем отличается windows от UNIX, в котором исходники всем доступны, всем известно. Никто не может точно сказать, какое окно без спроса всплывёт, перекрыв доступ к управлению, какой 25-й кадр регулярно проскакивает перед зрением, какие бэкдоры вложены в систему для будущего удалённого управления, и какие из них нащупали хакеры, чтобы сделать эксплойты для будущих вирусов, а какие ещё скрыты. Именно потому, в Российской империи любые попытки переводить библию были запрещены. Когда состоялась беседа Пушкина и императора Николая первого, Пушкин попросил уничтожить тираж только что напечатанной библии, что и было сделано. Именно здесь уместно вспомнить про то, как синод наехал на Пушкина. Спас поэта император Николай Первый, который в личной беседе предупредил Пушкина о смертельной опасности его заигрываний с этой темой и отмазал от синода. А первый перевод библии в России увидел свет в 1876 году. 11. Суть ветхого завета библии кратко – второзаконие. Вопрос, который вытекает отсюда: для какой цели в библии умолчания отвергают оглашения? А для того, чтобы реализовать третий, концептуальный уровень смыслов, точнее – концепцию управления миром, которая по своему характеру повторяет допотопную цивилизацию атлантов, эстафету которой подхватили древне-Египетские жрецы. И озвучена в следующей цитате: Не давай в рост брату твоему ни серебра, ни хлеба, ни чего либо другого. Иноземцу отдавай в рост, а брату твоему не отдавай. И будешь господствовать над многими народами, а они над тобою не будут. Тогда сыновья иноземцев будут строить стены твои, и цари их - служить тебе. И не будут затворяться врата твои ни днем ни ночью, чтобы складывалось достояние других народов к ногам твоим. А те цари и те народы, которые не захотят служить тебе, такие народы будут истреблены. Второзаконие, 23:19, 20. Иначе говоря - это создание социальной группы, водимой специальной виртуальной носсферной структурой под названием "рабы-надсмортщики" на галерах. 12. Суть нового завета библии кратко - зомбирование . Точнее - глубокая психологическая обработка идиводов, не входящих в группу ГМО, создание которых завершилось Синайским турпоходом. Их роль - "рабы-гребцы" на тех же галерах, где над ними властвуют "рабы-надсмортщики". Рабское сознание формируется на уровне мировоззрения. В высшем его проявления происходит внедрение алгоритм самоликвидации наиболее нравственных людей, поддерживаемый всеми религиями, которые находятся под господствующей библейской концепцией, в обход их сознания. Называется это великомученичество и страстотерпство. 13. Внимание! Библия. Главное. Рабовладение на основе ссудного процента. Вот эта цитата и есть та главная идеологема, которая предельно точно вскрывает всю сущность библии, её основу и смысл существования. Более доступно это звучит так: доктрина рабовладения на основе ростовщической тирании еврейских кланов и геноцид не желающих встраиваться в эту систему в роли рабов. Это и есть концепция библии. Всё остальное в библии это камуфляж для этой концепции, операции прикрытия, косметические процедуры. Возникает закономерный вопрос: «Может ли от бога происходить такая богомерзкая концепция?» – Нет! Следовательно, библия в сути своей это сатанизм, и предупреждение Христа о писаниях, и его настояние апостолам не спать в Ефсиманском саду, и в конечном итоге, умопомрачение апостола Павла (Савла), на которого сатана напустил морок по дороге в Дамаск – всё тому доказательства! Библия – это и есть отступление от Бога истинного с заменой оного богами, которые "ничего творят", о чем Бог истинный, передал через пророка Мухаммада через 600 лет после подлога с Христом (сура аль-фуркан, Коран) 14. Библия это стратегия войны против России. Несмотря на то, что подавляющее большинство людей России признаёт себя частью библейского проекта, им вменяется в вину то, что они "не настоящие библейцы", а таких надо, как последователей Ария, сжечь на кострах инквизиции. Происходит это по очень простой причине: не все народы поддаются зомбированию и переделке в рабов, а тем, что не поддаются не всегда удаётся внедрить алгоритм самоликвидации под названием "великомученичество и страстотерпство". Так, несмотря на то, что Николай II, запустил программу персонального суицида, но и своей семьи, и увлёк при этом в воронку самоубийства огромную страну, Русский Большевизм не пожелал разделить его участь. Но вот 100 миллионов Северо-американских идейцев, которые также, генетически не переделывались, просто уничтожили. 15. Ветхий завет и новый завет. Теперь для всех кто немного разбирается, и тут же скажет, что новый завет это не старый. И что новый завет отвергает ветхий. Расслабьтесь! Новый завет это троянский «жеребёнок» от коня ветхого завета! Это когда вроде напрямую второзаконие не преподносится, но производится «одобрямс» всему ветхому завету и его социологической доктрине. И в особенности – ростовщичеству, как системе грабежа, защищаемой концептуально, идеологически, законодательно, исполнительно и судебно. Именно потому библия никогда и нигде, ни в одном парламенте мира, ни на одном пленуме партий не рассматривалась, не подвергалась анализу. При этом, являясь главной концепцией управления и социологии в мировом глобальном масштабе! Сказать как это называется? Есть для этого слова: «конспирология». Библия – это реальный конспирологический документ, по которому осуществляется глобальное стратегическое управление миром при тактическом принципе «разделяй стравливай, властвуй»! 16. Троцкизм, марксизм, фашизм, либерализм - как порождение библии. Стоит в русле системы класса «троянский конь» озвучить ещё одно явление, вышедшее из марксизма, и, целиком и полностью находящееся в русле оглашений, которые отвергаются умолчаниями. Троцкизм – ударный клин марксизма, в русле которого сейчас движутся все россиянские политики анти-Путинского разлива. Это Зюганов и грудинин, николя стариков и кургинян, едрос фёдоров и НОД, и много-много прочих. Фашизм это дальнейшая разработка, вышедшая из марксизма. 17. Альтернатива библии. Здесь у вдумчивого и проницательного читателя, закономерно возникает вопрос: а есть ли альтернативная библейскому проекту концепция? Да, есть такая партия (зачеркнуто), концепция! Это древне-русская концепция жития в ладу и по нравственности, по произволу, который выше закона, то есть - нравственному произволу. Происходящий-Из-Воли-Божественный его величество нравственный произвол на Руси всегда был выше любого закона, точнее закон согласовывался с произволом, и только после того, как Божья воля благоволила закону, такой закон считался законом. Стратегическая основа при этом - равноправие и полный запрет на господство одних над другими, приравнивание ссудной деятельности к воровству, т.е. к преступлению и тактический девиз вместо «разделяй стравливай, властвуй» - объединяй и управляй, на основе не тандемного типа мышления 10+1=11, как у жрецов Египта, а на принципе соборного интеллекта. К сожалению, древне-русское жречество, когда к ним пришёл Адрей Первозванный, с планом глобализации по сценарию библейской концепции от имени Бога. Жречество не распознало в этом визите ультиматум библейского проекта, и не занялось формализацией своей концепции и её оформлением, а также пропагандой. В итоге библейский проект с огнём и мечом пришёл через 1000 лет, и, пока Россия им не накушается досыта, она будет подвергаться геноциду, подавлению и репрессиям от библейского проекта, в котором ей, т.е. России отводится роль рабов. Ну, а в силу того, что в массе своей по генетическим особенностям, раболепие не свойственно этносам Руси – то (см. второзаконие) – таких «непокорных» по библейской концепции положено подвергнуть геноциду. Именно про этот план проговорилась маргарет тэтчер, когда сказала, что на Руси достаточно оставить в живых 15 миллионов населения, чисто для обслуживания нефтегазовой трубы, из которой будет течь энергия на библейский запад. И в живых оставят те, кто как Вы, уважаемая, Жанна Смирнова44, приняли библейский проект и его троянскую «мораль». А в перспективе из таких сделают «говорящие орудия», таких же биороботов, которых создали атланты перед потопом. С чем Вас и можно поздравить. Хорошо, что Бог истинный не безучастен к судьбе Руси, и не дал горбачёву и эльцину реализовать этот план, вопреки библии, кстати! Теперь переходим собственно к стихам (в этом материале они не цитируются, кому надо - пусть найдёт). Это произведение есть личный вопрос автора к тому, кто владеет над-библейским знанием, иначе – объемлющей библейский проект концепцией, только такой сможет достаточно аргументировано говорить по этой теме. Иначе говоря – уровень допуска к обсуждению здесь такой, что для разрешённости на такие действия, его матрёшка знаний должна быть больше и включать в себя внутри библейский уровень мировоззрения и миропонимания. И, завершение. Ну а пока что, обращение к поэтессе, которая потрудилась написать рецензию, искренне заблуждаясь относительно библейской морали. Может быть, стоит прекратить создавать творчество на первом уровне информации. То есть, на уровне оглашения, изредка забираясь в умолчания. И покорно позволять использовать себя и своё творчество сатанинскому библейскому проекту. Ведь этот троянский вирус проникает туда, где нет концептуальной властности над своим творчеством, и имеет такого производителя творческого продукта во всех возможных и самых развратных с духовной точки зрения позах и положениях. Ведь чем беднее внутренний мир человека, тем легче внедрить в него контролируемые образы. unlimmobile.livejournal.com/478255.html "sistēmas" cēloņi un mūsdienu realitāte
(no portāla METAISKRA) "Pelēko" sistēmas realitāte un daudzie atzarojumi. Daudzos zemes realitātes atzarojumos atkārtojās stāsts par to, kā "pelēkie" tos sagrāba. Līdzīgu notikumu attīstību mēs novērojām dažādos laika nogriežņos, kā piemēram /senā Pēterburga/, /tehnoloģiskā Atlantīda/, un tajā pat /Ēģiptē, no Atlantīdas katastrofā izdzīvojušo skatu punkta/. Taču situācija mainās , "viņu" laiks iet uz beigām, vēl tikai ir atlicis laiks "pamosties" kritiskajai masai un izklāties "jaunajai realitātei" .No seansa par tēmu. V - Kas notika ar pelēkajiem, pēc visām šīm katratrofām, vai viņi spēja palikt uz mūsu planētas vai tika izdzīti projām no tās ? O - bija slēgti portāli, pa kuriem pelēkajiem izdevās šeit iekļūt, taču ne visus pelēkos izdevās izdzīt no mūsu realitātes. Viņi kā /Aģenti Smit/ spēja iedzīvoties planetārās matricas laukveida struktūrās, kā sēņaudzētava izaugt un izplesties cilvēku apziņā. Parāda pelēku miglu un viņi šie "pelēkie" - kā miglas personifikācija, kā "auksta" saprāta sazarota sistēma, kura var pieņemt tam vajadzīgās formas. Mēs , piemēram, esam ar viņiem tikušies kādos seansos un viņi tiešām izskatās kā Aģenti Smit, pelēcīgos uzvalkos un cepurēs, bet ne kā tie ērmi, kurus mums zīmē un kurus atražo pop-kultūra. V - Iespējams, tie ir dažādi uztveres slāņi. O - Iespējams. V - Kā viņiem galu galā šeit izdevās palikt, noturēties ? O - Es jau teicu, viņi iekļuva cilvēku apziņā, kolektīvajā bez-apziņā, cilvēki paši viņus negrib atlaist. Varas augstākajiem ešeloniem pelēko struktūras dod spēku....tās arī ir varas augstākie ešeloni, ja nu to mēs atklāti cenšamies pateikt, tur ir tikai vieni vienīgi pelēkie, cik es skatos...tad lūk,. šī vara, alkatība, dzīšanās pēc ātras peļņas, viss šis tiek no viņiem ieviests praktiski visur - valsts līmeņos, masu informācijas līdzekļu līmeņos, reliģijā, mākslā....visi šie nemitīgie jaunumi par slepkavībām, izvarošanām, kariem, tie speciāli tiek uzpūsti, izveidotas "izrādes", notiek baiļu iedzīšana cilvēkos....viss kas ir jaunumu lentās ir piederīgs saprātam, kas pēc savas būtības ir pretīgs, auksts aprēķinātājs, pezemojošs cilvēcisko būtību , tāds kas padara mazvērtīgu pašu Dzīvi kā tādu, tas viss nāk tieši no pelēkajiem, viņu struktūrām. Un problēma ir vēl tajā apstāklī, ka cilvēkiem patīk visas šīs ziņas, cilvēki paši tās neatlaiž, vēlās dzīvot ar šādām emocijām. V - Jā, daudziem bailes ir kļuvušas kā narkotika O - Ne tikai kā narkotika, bet praktiski kā dzīves stils, viņi nevar dzīvot savādāk. V - Ko domā "glabātāji" par šo visu, kapēc viņi atrodās bezdarbībā ? O - Nav vienota viedokļa. Tagad, kad visi iemiesotie turpina apgūt savas mācību stundas bez kādiem īpašiem apdraudējumiem viņu dzīvībām, glabātāji procesos neiejaucās. Nospēlē savu lomu brīvās gribas pasaule. Ja cilvēki izvēlās dzīvot pēc pelēko likumiem, tā ir viņu izvēle. Jebkura vara ir darboties spējīga tikai tad, kad ir kādi, kurai tai pakļaujās. Ja visi pārstās pakļauties, piedalīties karos, barot ar savu uzmanību visu šo bardaku (oriģ - sjur), šo izrādi, ticēt pasaules galam, ticēt karam ar Ziemeļkoreju, iesaistīties kriptovalūtu piramīdās (One coin Somijā 40.000 miljoni euro izkrāpti), piedalīties atklātos politiskajos inscenējumos, apzināties, ka tas viss ir AIZSEGS , aiz kura ne kā cita nav, kā vien bezdvēseliskais, vienveidīgais un aukstais pelēko "kungu" saprāts, tad aizkars kritīs, viņi pazaudēs sabiedrības vairākuma atbalstu. Ja viens cilvēks iet pret "sistēmu", viņš to baro ar savu cīņu. Ja pret "sistēmu" iet simtiem miljonu, viņi šo sistēmu baro vēl vairāk (līdzīgi nevar iznīcināt EGO, ar to cīnoties). Taču ja šie simti miljoni pacelsies un pateiks spēcīgu un iedarbīgu NĒ visām šīm profanācijām, pārstās ticēt ILŪZIJAI - ka mums ir izvēles iespējas (balsošana vēlēšanās), demokrātijas ilūzijai , cilvēku vienlīdzības iūzijai, bet vienkārši ieraudzīs PASAULE KĀDA TĀ IR realitātē - patiesībā, ja viņi nenobaidīsies no šīs realitātes, bet sāks apzināties savu līdzdalību notiekošajos procesos, šajā izrādē, un izbeigs tajā līdzdarboties, pārstās būt manipulējami (pašizglītošanās, zināšanu izplatība, pašpilnveidošanās) - tad nebūs KO VADĪT, nebūs šīs sistēmas barotāju, tā sabruks drupās, un tad varēs iztīrīt šo pelēko bandu no mūsu planētas reizi par visām reizēm ārā. Taču diemžēl tas diezvai notiksies tuvākajā laikā, jo viņi ir kļuvuši par vispārējās pasaules sistēmas sastāvdaļu, nevar tā vienkārši paņemt un izņemt pelēko struktūru un cilvēkus laukā, jo tad "sistēma" sabruks pilnībā, iestāsies HAOSS.... V - Tad kādi ir risinājumi ? O - Vajag momentāni atvienoties, atdalīties no viņu (mums uzspiestās) realitātes, pamosties un pamodināt arī citus (cilvēku garīgās izaugsmes metodikas) , strādāt ar kristāliem, nodarboties ar radošām lietām, aktivizēt un kultivēt sevī augstas vibrācijas, kas nes radošumu, prieku, mīlestību, pieņemšanu, netralitāti (skats no malas uz visu notiekošo). Tikai tad mēs varēsim izmainīt esošo situāciju, bez upuriem. Kad cilvēkā aktivizējās Dzirkstele (Kundalini enerģija!?) , kad mūs ķermenī (sirds rajonā) esošais Gars ir gatavs atmosties, nekādi pelēkie tam vairs nav traucēklis (zināma pretdarbība no negatīvajiem spēkiem var būt), viņi vienkārsi aiziet uz citu realitātes slāni, kā savā laikā aizgājuši no mums projām - vairs nevajadzīgie - sakari, ieradumi, darbi.... V - Vai Zemei ir citas tās realitātes, citi atzari , kurās pelēkie jau ir izdzīti vai notiekās šis process ? O - Jā, ir. Parāda kā izplātu vēdekli - planētas vibrāciju skalu. Ja mēs atrodamies reāli 3/4 augšējā daļā, tad pusē realitātes atzarojumu virs mums pelēko sen vairs nav, viņi vienkārši nevar tur atrasties. Zems mums pelēkie atrodās, un tā arī ir civilizācijas izvēle , tādu ceļu šī civilizācija izvēlējusies noiet. V - Kā tas notikās tur, kur viņu nav, vai nebija sociālās katastrofas , sabrūkot valsts un sociālajām sistēmām ? O - Virs mums nebija. Tur viss notikās mierīgā ceļā, ja tā var izteikties, ar mierīgas revolūcijas palīdzību. It kā cilvēki būtu pārstājušies klausīties radio, skatīties TV (pie mums Latvijā tas jau notiek, cilvēki masu info vietā izvēlās Internetā sev interesējošos informācijas avotus paši, bez uzmācīgās reklāmas), lasīt seksa un vardarbības propagandu, skatīties porno, izvēlējās atmest lietot alkoholu (prof.Ždanova lekcijas ļoti motivē) , nesmēķē, paši sev izaudzē ekoloģisku pārtiku...viņus it kā pārstāja interesēt viss tas, kas rada zema līmeņa vibrācijas. Nāk tāds tēls seansā par viņu izdarīto - viņi it kā nosēdās uz ielām sēdus mierīgā protestā un teica PIETIEK - mēs vairs nevēlamies dzīvot šādā kloakā (dzīvot "elles slāņos" - no tiem velk laukā sahadžajogas praktizēšana, jo tajos atrodamies savas negatīvās karmas dēļ). Taču zem mums - diemžēl ir katastrofas, un tās daudzās vietās joprojām turpinās. V - Bet nevar taču visi masveidā mierīgi apsēsties uz ielām,un neko nedarīt. Viss sociums tad taču paņems un vienkārši apstāsies. O - Mums to ir grūti izprast, jo mēs vēl neesam izgājušie šāda veida enerģiju transformāciju un izmainīšanos, kāda notika tajās realitātēs. Un tas ir tikai "tēls" tam kas notika tur, iespējams viņi ne tikai sēdēja, iespējams daudz kas cits arī tur notikās. V - Bet kas tur notika ? O - Tur kā reizē, attīstījās jaunas enerģijas, jauna telpa, cilvēki sāka atmosties (pie mums cilvēki guļ, tos var pamodināt tikai ļoti šokējošas lietas) , tas ilga vairākus gadus un rezultātā noveda pie kristiskās masas izveidošanās, kad tika sasniegts zināms procents cilvēkos izmaiņu, lai tās sāktos masveidā.Kad kritiskā masa bija sasniegta, vairs neradās jautājumi , jo sistēma sasniedza savu "neatgriešānās" punktu, tā jebkurā gadijumā būtu cietusi krahu, tacu šo krahu paātrināja ar šiem sēdošajiem protestiem. (par sistēmas izmaiņas nepieciešamību, un izmaiņu sākšanos runā arī divi rakstnieki savās grāmatās -Ariana Hava - Reptīlis manī, Mišels Demarkē - Kosmiskais Vēstījums, ceļojums NLO, pieejamas krieviski KOBLV saitā, sadaļā Asorti). V - Vai viņiem tur izvērsās jauna telpa ? O - Jā, un tas ļoti spēcīgi izmainīja cilvēkiem apziņu, izmainīja planētas apziņu kopumā. Zeme sāk no sevis nokratīt visas pelēko sistēmas un cilvēki sāka Zemei (Māte Zeme, dzīvs organisms) palīdzēt, sāka doties projām no pilsētām uz laukiem (Latvijā aktivitāte FB - Māja meklē saimnieku, Veco ēku atjaunošana, Dzimtas mājvietas utml), sāka mazāk izmantot visādas elektroniskās ierīces (kas rada elektromagnētisko piesārņojumu), daudzas vietās samazināja elektroenerģijas patēriņu līdz minimuma (Saules paneļi utml), sāka palikt neatkarīgi. Un no viņiem sistēma it kā pati sāka atkrist nost, sistēmas jaudas nepietika lai visu un visus kontrolētu, jo nenotika vairs sistēmas piebarošanas ar uzmanību, enerģētiku (piemēram Kristus mācības vietā mums uzspiestajai "organizētajai" kristietībai - neveltam uzmanību, neapmeklējam kulta celtnes, neizmantojam mācītāju pakalpojumus utml, meklējam pasi savus ceļus pie Dievišķā, bez starpniekiem visādiem). Jo sistēma bez piebarošanas ir bezspēcīga. V - Vai var pateikt , ka civilizācija izdarīja savu izvēl bez-apziņas līmeņos - noņemt sistēmas ietekmi ? O - Jā, tieši tā tas arī notika. Visiem atzariem ir vairāki attīstības ceļi. Tie no viņiem, kuri izgājuši savas izdzīvošanas mācību stundas , kļūšanas par garu (Mēs esam Tīrs Gars, ne miesa, ne prāts, ne mums uzspiestās sabiedrības dogmas, prāta pieņēmumi, tas viss ir instrumenti Gara rokās, Gars arī nemirstīgs, nevainīgs, vainas apziņu mums uzspiež pamatā kristietība, kurai tas ir izdevīgi), saņemot pretīmstāvēšanas, konfrontācijas pieredzi, viņiem vairs šī pieredze nav nepieciešama, viņi ir pacēlušies augstākās vibrācijās, augstākos līmeņos, kuros sistēma pārstāj ķerties tiem klāt.....Tagad redzu par ko bija runa, viņi tur gaidot izmaiņas nesēdēja tāpat vien un gaidīja ka kas notiks, viņi iegāja grupas meditācijā un tajā apvienojās (arī sahadža jogas uzsver kolektīvās meditācijas nozīmi, Ciolkovskis rakstījis par tiem, kuri dzīvos Zelta laikmetā, viņi spēs apvienoties), tika izveikts masu enerģētiskais darbs, kurā tie, kuriem bija pieejas kodi, varēja aktivizēt citus vēl guļošos. Tika veikts kolosāls enerģētiskais darbs, kura beigās it kā vilnis izgāja caur visu iesaistīto gatavo dalībnieku Dzirkstelēm , tika iztīrīts un aktivēts kristāliskais režģis, spēka vietas, senāk uzceltās spēka vietas (piramīdas, tempļi, megalīti), praktiski viss tas pats, ko mēs darām tagad, tikai lielakos mērogos un organizētāk, ....šis vilnis praktiski aizskaloja "vecās sistēmas paliekas" , murgus. V - Vai pie tā visa notika realitātes atzaru nodalīšanās nost no pelēko sistēmas ? O - Zināmā mērā jā. Par pilnu atdalīšanos to nevar nosaukt, jo tur vēl ir vietas, kurās pelēkie uztur savas pozīcijas, taču tur pelēko ir ievērojami mazāk, apkārtējā telpa ir daudz tīrāka, cilvēki labestīgāki (ievēroju kā mainās cilvēku masu uzvedība uz labo pusi Viļņā, Lietuvā, masveida sahadža jogas pasākumā), dzīve risinās daudz spilgtāk, krāšņāk (nav pelēkās, drūmās, nospiedošās "ellesslāņos" esošās realitātes, skatīt arī Holivudas 2012.g. mistisko filmu par dzīvi divās realitātēs UPSIDE DOWN). Parāda bumbiņu, kura iekrita ūdenī, tad nogrima, sasniedza dibenu un tad uzpeldēja (maksimālā iegrimšana materiālismā). Dibenā šo bumbiņu drusku paņurcijā, taču tā kļuva tikai spēcīgāka (caur ērkšķiem uz zvaigznēm, grūtībās rodās dimanti, tā rūdījās tērauds). Bumbiņa - tā ir veselas civilizācijas metafora, kur dibenā sēž šie pelēkie (zemie negatīvās karmas līmeņi, kristietībā elle) un apstrādā šos tur nokļuvušos, līdzīgi ka krevetes, kas atrodās dibenā un apgrauž visu. Nevēlies būt par barību krevetēm - pacelies uz augšu (ej pa garīgās attīstības paātrinātu ceļu, mainies, attīri savu karmu, pamodini savu kundalini, vedio domubiedrus, grupas), tev ir dotas rokās visas iespējas, jautājums ir tikai izvēlē. Tas ir normāls dabiskās atlases ceļš (Sels Reičels - cilvēku masas, kuras nemainīsies, pāries dzīvot citās 3D materiālās realitātes planētās, ar kariem , ļaunumu, noziedzību utml., lai tur turpinātu viņiem ierasto dzīves veidu). Курт Майер to Legends of the deep
2 hrsВсем привет ! Ситуация на Среднем Востоке продолжает ухудшаться в связи с убийством американцами Касема Сулеймани . Не смотря на жесткие заявление как Ирана , России , Китая , к войне никто не готов . Все ограничтися громкими заявлениями и локальными акциями . Короче ,все поорут и на той же попе и сядут . Но Иран получил моральное право выйти из ядерного соглашения. Напоминаю , это мой взгляд на ситуацию . Единственная страна , которая реально готова помочь Ирану , это Северная Корея . КНДР . на сегодняшний момент , единственная страна в мире , которая не прогнулсь под США и продолжает проводить самостоятельную политику . Хочу более подробно остановится на сотрудничестве корейцев и иранцев. Находясь под санкциями США и их союзников, Северная Корея и Иран искали точки взаимовыгодного сотрудничества, которые выражались в схеме – нефть в обмен на технологии. Т.е. иранцы поставляли нефть, а корейцы модернизировали, находящиеся на вооружении Ирана, баллистические ракеты, поставляли сверхмалые подводные лодки, подводные средства движения и инструкторов. Активный этап сотрудничества начался практически сразу по окончании ирано-иракской войны. Иран предложил корейским товарищам оказать финансовую помощь в разработке новой модификации ракеты "скад-с", потом "надонг-1" и последующие разные варианты "тепходонов", не только самих ракет. Но иранцев интересовало все - начиная от стартовых столов до систем наведения. Поэтому иранские инженеры работали в тесном взаимодействии с корейцами. К тому времени иранцы активно работали над своей ракетной программой. Первые модернизированные ракеты «скад - с» Иран получил в 1987 году в количестве ста штук. В 1989 году следующая поставка ракет "скад - с" с дальностью полета 600 км и полезной нагрузкой 700 кг. Но пока эти ракеты были недостаточно хороши для доставки ядерного и химического оружия. В мае 1993 года начались испытания ракеты "надонг - 1" эта ракета уже способна нести ядерный боеприпас на дистанцию 1300 км. Правда КВО составлял около 2 км, но это уже опасно. Потом в 1998 году начались испытания "тепходон - 1" с дальностью 1500-2000 км и с массой полезной нагрузки 1000 килограмм. Как я уже сказал эти ракеты сразу поставлялись в Иран, но основным моментом сотрудничества являлось сотрудничество в сфере ядерных технологий. Иран активно занимается разработкой ядерных боеприпасов и средств доставки. На мой взгляд, Иран уже готов и уже собрал порядка 10-15 штук ядерных бомб. Почему именно бомб? Может возникнуть вопрос. Очень просто. Коэффициент отклонения боеголовки ракет "шихаб - тепходон" составляет 2000 метров, то есть в случае полномасштабной войны Иран не сможет нанести упреждающий ядерный удар по базам своего основного противника Израиля и по базам США в регионе. Возмездие будет молниеносным и шансов у Ирана нет. Тогда есть другой путь. Не так давно Иран закончил модернизацию 30-ти фронтовых бомбардировщиков "СУ - 24". На них установили новое электронное оборудование, созданное на заводе «Электросигнал» в г. Новосибирске, аналогичное системе "лантрин" следование рельефу местности. Плюс новые подвески для бомб, топливных баков и оборудование постановки помех. Боевой потенциал самолета увеличился вдвое. Теперь этот замечательный самолет, созданный как аналог F-111 может достать любую базу США в регионе и очень точно доставить ядерный боеприпас в пункт назначения на сверхмалой высоте и перехватить его будет очень трудно. После этого наступит очередь площадных целей таких как крупные базы и города, а здесь пригодятся "шихабы", так как точность будет уже не так важна. И одновременно при помощи береговых ракетных систем подводных лодок и боевых пловцов запирается Ормузский пролив, и все цель достигнута. Можно диктовать свои условия остальному миру. Ядерные испытания, которые проводила Северная Корея, проводились при финансовой поддержке Ирана. Это их совместная отработка систем ядерного оружия. Кроме того, они сразу стараются идти по пути создания достаточно компактного ядерного боеприпаса удобного для доставки, а что если они смогут создать что-то типа ранцевого ядерного фугаса, который они смогут доставить в любую точку США. Не такая уж большая проблема, плюс высоко мотивированный террорист смертник. Их готовят Имам Али, Мардвашт, полигон, курсы смертников, Бушир - центр подготовки пилотов смертников, Бендер - аббас центр подготовки боевых пловцов. И практически везде есть корейские инструктора, изучается корейский опыт специальных операций. На самом деле Соединенные Штаты, совместно со своим стратегическим союзником Израилем, имеют хорошо разработанный, и главное, отработанный план нанесения удара по ядерным объектам Ирана (их порядка 9 – ти), а также по комплексам разработки и производства ракетного оружия и ракетной техники (их около 23). Кстати, в Дамгане есть исследовательская лаборатория по разработке биологического оружия. Разработка этих планов, имеется в виду совместных, началась в начале 2000-х. В 2005 году Израиль закупил у США 500 мощных бетонобойных управляемых авиабомб GBU–28 bunker buster. "Эти бомбы могут нести F–15 Страйк Игл. У Израиля их 21 шт. В 2009 году с авиабазы Уайтмен штат Миссури на авиабазу Гуам, а затем на базу Диего Гарсия была переброшена партия 13600 – кг бомб MOP GBU–57A. Их могут нести как бомбардировщики B–52 так и бомбардировщики B–2A Спирит входящие в 509–eбомбардировочное крыло приписанное к базе Уайт мен и несущее боевое дежурство на базе Диего Гарсия. Они там посменно, то B–2A, то B–52. Все экипажи B–2A Спирит прошли подготовку по программе скрытого проникновения через зону наиболее мощной системы ПВО в районе Ормузкого пролива и нанесения ударов по объектам на территории Ирана. Обучение экипажей проходило на базе ВВС Уайт Мен и на базе Барксдел в Босьер – Сити штат Луизиана. Я не пытаюсь давать оценки действиям северокорейских или иранских спецслужб, но фактом остается то, что эти службы действуют в интересах их собственных стран, собственных представления о добрее и зле, и их собственном понимании плохого и хорошего. Но ясно одно, что их работа способствовала тому, что их странам удается выживать в условиях сильнейшего давления со стороны США и их союзников, и лично я с восхищением наблюдаю за их преданной службой своему делу. Райнер Хауссер . ( Курт Майер ) |
AuthorKOB Latvija komanda.КОБ Латвия команда. Archives
December 2020
Categories |